Tā kā manus iepriekšējos rakstus neapstiprina, nolēmu rakstīt literatūrā jaunu stāstu. Lasi, domā un izvērtē. Lūdzu kritiku, lai varu saprast ko pilnveidot un rakstīt, tā, lai jums patīk.
_____________________________________
Šorīt bija agrs un dzestrs laiks. Saule aiz lapu kokiem manā pagalmā tiko modās un mana sunene Džekija skraidīja ķerot dzeltenus taureņus. Bija pavasaris.
Piecēlos un nolēmu, ka šorīt uz darbu iziešu ātrāk. Tā kā tuvojas Lieldienas, nopirkšu rotājumus meitiņas Betas istabai. Nolēmu, ka Beta šodien paliks mājās un kaitinās suni. Viņai ir četri gadi, un suņa kaitināšanā viņa ir īsts meistars. Neviens nespēj Džekuci tik ļoti satracināt kā viņa.Iegāju dušā, saģērbos. Uzvilku melnās džinsas un balto krekliņu. Tā kā laiks vēl nav tik silts, uzvilku violetos zābaciņus, un žaketīti, lieki piebilst, arī violetu, kas labi piestāvēja pie maniem tumši brūnajiem matiem.Paēdu brokastis, sagaidiju meitiņas auklīti Mariju un devos atvadīties no Martina. Paņēmu savu gaiši brūnīgo somu, pirms ta pārbaudot vai mans telefons, ko nereti aizmirstu mājās un tad nereti ir jānāk atpakaļ pakaļ tam ķēmam, bez kā nevar iztikt. Pārbaudiju, vai manas kartes un maks ir somā un devos, pirms tam iedodot meitai buču.
Tā kā dzīvoju Rīgā, lidz darbam nokļūstu ar kājām. Pa ceļam ieskrēju Galerijā Rīga, un devos uz aksesuāru un dekoru veikalu. Izvēlējos, norēķinājos, un devos uz darbu. Tā kā strādāju par vizāžisti darbs var būt visās nedēļas dienās. Esmu jau ar to apradusi, tāpēc problēmu nav. Kad nesen piedzima Beta, bija pagrūti, jo 20 gadu vecumā bija grūti atrast aukli. Tagat auklīte pieskata mūsu mazulīti, un drīz jau viņa sāks iet dārziņā. Esmu nolēmusi, ka mazā bērnudārzā ies no 5 gadu vecuma.
-Labdien- sveicināju darba kolēģīti Antru.
-Čau, čau- Viņa man jautri atbildēja un uzsmaidīja.
Antrai ir 24 gadi, gluži kā man. Viņai ir blondi mati un zilas acis. Viņa ir pagaidām vēl diezgan tieva un smaidīga sieviete ar dēliņu Bruno, kas ir liels brunču mednieks manai meitiņai, un nu jau drīz viņu ģimenītei piepulcēsies vēl ceturtais. Būšot draudzene manai meitiņai. Viņai ir vīrs Markuss un viņi ar manu vīru Martinu ir ļoti labi draugi.
-Kas mums šodien pirmais?- apjautājos.
-Tā pavecā kundze kura vienmēr pūcējas, ka mēs tā vai šitā- viņa vēl priecīgāk atbildēja.
-kas tik jautrs noticis, ka tu tā smaidi?- atkal uzbāzos ar saviem jautājumiem.
-es tiešām uzzināju ka man būs meitiņa, un man ir viņas bilde- Antra atbildēja un pasniedza man fotogrāfiju. Maza dzīvībiņa. Cik skaisti.
Te pēkšņi mūs iztraucēja kāds. Ak nē....
____________________________________________________
Ja nenoslinkošu, jums būs vēl kāda daļiņa
