Riharda mašīnā Eva skatījās uz puiša rokām. Tās bija rētainas,bet tomēr skaistas. Mašīna apstājās. Rihards atvēra durvis meitenes pusē un paņēma zem rokas. Viņi uzkāpa uz otro stāvu. Viņš atslēdza durvis un ielaida Evu dzīvoklī, paskatīdamies aiz muguras. Kamēr Eva noģērbās Rihards iegāja vannasistabā.
-Tu droši vari iet,paskatīties..-Atskanēja puiša skaistā balss.
Eva iegāja guļamistabā. Uz galdiņa stāvēja šampanieša pudele un divas glāzes. Istabā ienāca Rihards. Viņš meiteni maigi apskāva un noskūpstīja. Koridorā iezvanījās telefons.
-Ahh..-Rihards atlaida Evu tik strauji,ka viņa iekrita gultā.-Atvaino..-viņš nomurmināja un izmetās no istabas.
Kad puisis atgriezās istabā,viņš bija noraizējies.
-Eva..mums rīt jābrauc prom..-Rihards sacīja un dedzīgi sāka kārtot mantas.
-Mums?! Uz kurieni? Kāpēc?-Eva izmisusi jautāja.
Rihards ieslēdza televizoru. Tur gāja ziņas.
-Mums jābrauc prom..prom..tāpēc,ka tas tā vajadzīgs..-Puisis skraidīja pa istabu un izvilka no skapjiem visas drēbes.
-Bet mans kaķis..mani vecāki!
-Aizvedīsi kaķi pie vecākiem..samuldēsi,ka brauc ceļojumā..Ak, kaut ko izdomāsim.-Rihards teica.
Pēkšņi Rihards sastinga. Viņš paķēra pulti un pagrieza skaļumu uz 40.
-Policija rīt sāks meklēt jauniešu grupu,kas tirgo, un iespējams arī..-Pēkšņi ekrāns sāka ņirbēt pelēks.
-Braucam pie tevis. -Rihards norūca un paņēma somas.
Eva negribīgi viņam sekoja. Viņi iekāpa mašīnā. Rihards zibenīgi aiztraucās pa ieliņu. Pēc dažām minūtēm viņi jau bija pie Evas mājas.
-Paņem mantas,kaķi..un ātri nāc lejā!-Puisis iesaucās un atvēra Evai durvis.
-Labi..-Eva nedroši uzkāpa pa trepēm un iegāja dzīvoklī. Meitene izgāja uz balkona un paņēma kaķu pārvadājamo kasti, ielika maisiņā barību un nedaudz smiltis. Viņa čemodāna iemeta drēbes,un maku,kurā bija vairāk par 500 latiem.
-Šeila..!Nāc,nāc..-Eva ielika kaķeni kastē un izgāja no dzīvokļa.
-Braucam?-Rihards nesagaidījis atbildi, uzspieda uz gāzes pedāļa un aiztraucās.
