Pēc dažu spoku lūguma ieliku 1.nodaļu. Sargeņģeļa vairs nebūs.
P.S. Sorry, ka tik maz, bet gribēju atstāt interesantāko nākamajai reizei ;)
Eva izgāja no Stradiņa universitātes un lēnām gāja uz pieturas pusi. Jau bija satumsis. Pēkšņi somā iezvanījās telefons.
-Jā?-Eva atsaucās
-Čau, negribi šodien satikties?-Runāja nepazīstama balss.
-Amm, kas zvana?
-Rihards.Tu mani vairs neatceries?-Ar Rihardu meitene bija iepazinusies sestdien, klubā.
-Ak,jā. Kur satikties?
-Nu..domāju, ka pie manis,es tev atbraukšu pakaļ. Protams, ja nebaidies.-Evai šķita,ka Rihards iesmejas.
-Labi..-Eva nomurmināja un ielika telefonu atpakaļ somā.
Pa to laiku meitene jau bija nonākusi pieturā.Viņa žigli ielēca 46. autobusā un apsēdās pirmajā sēdvietā, kuru ieraudzīja. Eva izkāpa pie zolitūdes Rimi un raitā solī gāja cauri tumšajām ieliņām uz mājām.
Lifts nepatīkami žvadzēja. Eva pagrieza atslēgu durvīs un iegāja savā dzīvoklītī. Pie meitenes kājām glaudās melnā kaķene Šeila. Eva uzvilka savas labākās drēbes un drīz vien pie durvīm atskanēja zvans. Eva attaisīja durvis un ieraudzīja Rihardu. Viņa skaistajā, maigajā sejā rēgojās gaišs smaids. Meitene ielaida Rihardu, kurš viņu viegli noskūpstīja uz vaiga.
-Braucam..?-Rihards smaidīdams jautāja.
-Protams..-Eva nomurmināja. Riharda klātbūtnē meitenei šķita,ka viņa ir iedzērusi.
