Nodaļa 1 (2/1)
„Nu, re, varbūt viens skaistulītis gribēs tev atgādināt kā to lietu darīt!” Bekija pārliecinoši piebilda un turpināja. „Vai man braukt pie tevis, vai tu mani savāksi?”
„Es savākšu, citādi tev nāksies uz mani gaidīt un garlaikoties, kamēr sataisos.”
„Oki, gaidu tevi.” Bekija nosūtīja gaisa buču un beidza sarunu.
„Lieliski, un kādu peldkostīmu, lai izvēlos?” pie sevis noteicu.
Noskalojos dušā un nosusinājos mīkstā dvielī. Maigi iemasēju iedeguma krēmu ķermeņa ādā un uz sejas uzklāju atsevišķu aizsargājošu krēmu. Tad uzvilku kleitu un iegāju atpakaļ savā istabā, kas bija atstāta ar nesaklātu gultu.
Tad beigās izlēmu ņemt vienkāršu koši zaļu aukliņu divdaļīgo peldkostīmu un iešļūcenes ar zilām puķēm uz tām. Atradu salmu somu, kur iemetu segu, dvieli, grāmatu, MP3 pleijeri un papildus iedeguma krēmu, kā arī nobēdzināto ūdens kostīmu. Un beigās ieliku tur arī ūdens pudeli un pāris našķu, kas stāvēja vienā rakstāmgalda lādē. Tad devos atpakaļ uz vannas istabu, lai uzkrāsotu skropstas ar ūdensnoturīgo skropstu tušu un saņemtu matus zirgastē.
Kad biju gatava, iegāju atpakaļ istabā, paķēru mašīnas atslēgas no rakstāmgalda un izsteidzos no savas istabas, lai pa kāpnēm nokāptu vestibilā.
„Kur tad tu esi sataisījusies?”
Protams, ir taču brīvdienas, bija lieki cerēt, ka mana māte nebūs mājās. Pagriezos un ieraudzīju viņu nākam no virtuves.
„Ē, mēs ar Bekiju gribējām aizbraukt pie ezera.” Es paskaidroju un apskatīju māti.
Viņa savā ziņā bija līdzīga man, tik pat skaista, tieva un gracioza. Tikai viņas mati nebija medus tonī, kā man, bet nokrāsoti spilgti sarkani.
Uz drīzu redzēšanos
Rakstiet komentārus....
