Kādā rītā Tu viņu ieraugi drūmu un noslēgtu!
Tu skaidri redzi, ka viņa ir ieslēgusies sevī, jo kaut kas nozīmīgs ir noticis...
Viņa atbild, ka viss ir vislabākajā kārtībā!
Bet Tu jūti, ka viņa turpina par to domāt...
Reklāma
Šoreiz vēlējos to nokārtot viena, bez viņa!
Negribu viņu sāpināt, viņam nekas nav jāzin...
Es satiku viņu un viņš mani apskāva!
Tāpat es apskāvu viņu... tik labi, ka atkal satikāmies.
Tas man liek domāt par tām reizēm, kad viņš man mācīja kā jādzīvo!
Bez viņa es nebūtu tāda, kāda esmu tagad...
Taču...
Reklāma
... šī ir viena no tām daļām, kurai lemts pazust no dzīves!
Jo, lai arī kā es censtos, es nespēšu viņam piedod to, ko viņš ar manu dzīvi izdarīja...
...sagaidīju to mirkli, kad tam jābeidzas...
Saņēmos un pieliku punktu visam, kas bijis...
Kāds atvieglojums un reizē ēna manā prātā ienāk...
Kā kaķenei, kas tikusi pie tā, par ko citi tikai prāto, bet neatļaujas izdarīt!
Reklāma
Aizeju pie viņa mirušā ķermeņa...
... un skatos kā viņš asiņo.
Lai arī kam es esmu pielikusi punktu...
Tomēr... kādai daļai manī pietrūkst tā visa, kas mums kopīgi ir bijis!
Tev patiks šie raksti
