Sveikiņi, Spoki! Redzu, ka dažiem patīk mans rakstiņš, tāpēc es rakstīšu vel un vel! Liels paldies par atbalstu! Tātad ķērsimien vērsim pie ragiem.
Asiņainā istaba un negaiss
... Mūsu priekšā pavērās šausmīgs skats. Sienas bija baltas un apšļakstītas ar asinīm. Un uz grīdas bija asiņainas kurpju pēdas. Raits pieskrēja pie kādas mucas un kastes. Viņš ielūkojās iekšā un ieklīedās! " Tur ir līķi! Sagriesti un izkropļoti!
Es nokritu gar zeni un sāku raudāt. Raits mani apķēra un centās mierināt.Es sāku vel trakāk raudāt un Raits mani nobučoja uz pieres, kā viņš to darija vienmēr. es jutos nedaudz labāk, bet tad es pamaniju ka esmu iemērkusi roku kādā spainī. Raits apskatījās kas tur ir iekšā. "Asinis!" un Raits noģība!
Es viņu mēģināju piesliet kājās bet viņš bija par smagu, kaut gan viņš bija ļoti tievs! "Tev asinis pa daudz! Tāpēc tik smags esi,"es viņam taurēju pie aus, " No tevis viņas varētu ar sulas spiedi izspiest!"
Kad Raits bija kaut cik normāls, mēs gājām apskatīties beigto suni. Arā kaut kas tikšķēja un svilpoja. Tas bija negaiss. Mēs apskatījāmies pa durvju logu. Suns bija pazudis! Un ārā lija asins sarkans lietus! Asinis! Pēkšņi kaut kas maums aiz muguras ierūcās...
