Ka katru reizi kad bēgi no mājām, vai teici vecākiem, ka viņus ienīsti, jo tev kaut ko nenopirka, viņiem sāpēja un tagad to nožēlo.
Ka dzīve ir pārāk īsa lai to izniekotu cenšoties kādam ieriebt, par kaut ko, ko sen jau esi aizmirsis.
Ka tie krutie skolas čalīsi par kuriem tik ļoti fanoji, joprojām dzīvo no vecāku kabatas..
Ka tagad ir foršāk pastāstīt, ka bērnībā dejoji tautu dejas, nevis zagi tēvam cigaretes un ar saviem mazgadīgajiem draugiem tās smēķējāt.
Ka esi izaudzis par labu cilvēku, galvenokārt pateicoties saviem vecākiem.
