Liams
Kad atveru acis, pirmais, ko ieraugu, ir Eivas nekārtīgais matu jūklis. Es samirkšķinu acis un atsaucu atmiņā vakardienas notikumus. Tie liekas nereāli. Varbūt es vēl joprojām sapņoju.
Es palūkojos apkārt un saprotu, ka esmu savā guļamistabā, kur nekad nevienu neaicinu. Es noteikti sapņoju. Varbūt vakar vienkārši biju pārāk apriebis no viņas klātbūtnes, lai pamanītu, kur atrodos.
Es pieskaros meitenes matiem, un tie ir tikpat zīdaini, cik atceros. Viņa pati ir sarāvusies mazā kamoliņā un ir cieši aizmigusi.
Iepriekšējā nakts bija.. neizmistama. Viena no labākajām naktīm manā dzīvē, tas nu ir skaidrs. Ja ne pati labākā. Lai cik ļoti mēs nesaprastos un strīdētos, mūsu ķermeņi saprotas pārāk lieliski. Es atceros katru pieskārienu, kas šķita šķiļam dzirksteles starp mums. Katru skūpstu, kas aizdedzināja.
Es vairs nesaprotu, kas ar mani notiek. Tiklīdz kā viņa atvērs acis un sāks runāt, viss būs beidzies. Un es negribu, lai tas beidzas. Mēs noslēdzām lielisku darījumu, kas apmierina mūs abus. Es tiešām negribu attiecības ar viņu, bet es gribu, lai viņa man ir blakus. Un šīs lietas gandrīz izslēdz viena otru.
Es pieceļos, ieeju dušā, un pēc tam eju pagatavot brokastis. Es nekad nevienai meitenei neesmu gatavojis brokastis, Izņemot Railijai. Bet Eiva jau arī ir mana draudzene, tāpat kā viņa.
Gatavošana mani nomierina, un es to daru diezgan bieži. Šorīt mums lekcijas sākās nedaudz vēlāk un tā kā esmu agri pamodies, nolemju izcept pankūkas. Es ielieku ausīs austiņas un ieslēdzu mūziku.
Kad es ielieku pēdējo pankūku traukā un pagriežos pret virtuves durvīm, uz mani skatās Eiva. Viņas mati ir izspūruši un viņai virsū ir krekls, kas man mugurā bija vakar. Tajā izceļas viņas lielās krūtis un platie gurni. Viņa ir tik seksīga. Viņa uzjautrināti smaida.
-Cik ilgi, tu tur stāvi? - es jautāju, nolikdams pankūku lāpstiņu uz letes.
-Pietiekami, lai redzētu, ka tu noteikti nemāki dejot, - viņa, nedaudz piesmakušā balsī, atbild.
-Ha.
Kādu brīdi mēs viens uz otru blenžam.
-Tas ir pārlieku dīvaini, - meitene nomurmina un apsēžas uz augstā krēsla pie letes.
-Pankūkas? – es jautāju un uzlieku meitenei priekšā šķīvi ar pankūkām. Paņemu arī sev vienu un apsēžos viņai pretī.
-Kā jau teicu, pārlieku dīvaini. Es nemūžam nebūtu iedomājusies, ka Liams Kingstons man kādreiz gatavos brokastis, - Viņa izbrauc ar roku cauri sapiņķerējušajiem matiem.
- Nesauc mani tā. - Es sakožu zobus.
-Kāpēc ne? – viņa brīnās.
-Tas ir mana tēva uzvārds, - es paskaidroju.
Kādu brīdi Eiva uz mani pētoši skatās un mēģina saprast. Es ceru, ka meitene neko nejautās. Viņa tikai pamāj ar galvu, it kā tas būtu pašsaprotami, un ķeras klāt pankūkām. Es esmu viņai pateicīgs, jo man nav jāmelo par iemesliem, kāpēc ienīstu savu tēvu.
-Garšīgas, - viņa secina. – Negaidīju, ka tu māki gatavot.
-Tu daudz, ko negaidīji, - es nopūšos.
-Taisnība, - Eiva atzīstas. – Man jāsaka, ka es iespējams nedaudz kļūdījos attiecībā uz tevi.
-Ko? – es pārsteigts nometu pankūku atpakaļ uz šķīvja.
Viņa iespurdzas.
-Viena nakts ar mani un tu esi mainījusi domas? – es zobojos.
- Viena nakts ar mani un tu man gatavo pankūkas? – Eiva man uzsmaida.
-Ir rīts. Man gribas ēst un es gatavoju pankūkas, - es mierīgi atbildu, slēpdams, ko patiesībā domāju.
-Tu katru rītu ēd pankūkas?
-Tu katru rītu uzkrāsojies pirms saģērbies?
Eiva paskatās uz mani no skropstu apakšas un pasmīn. – Neizšķirts.
Iepriekš es nevarēju izdomāt kā rīkoties, kad mums būs jārunā, bet viņa to padara tik vienkāršu. Viņa uzvedas, it kā viss būtu kā parasti. Ar to man nepietiek.
Es pārliecos pāri letei, saņemu plaukstā meitenes zodu un uzspiežu savas lūpas viņējām. Viņa apvij rokas man ap kaklu un pievelk mani sev tuvāk. Es nokāpju no krēsla un apeju Eivai apkārt. Tad es uzsēdinu viņu uz bāra letes un apviju viņas kājas sev apkārt. Viņa klusi ieelsojas un ar to ir pietiekami, lai padarītu mani bezspēcīgu viņas priekšā.
Es nekad negribu laist viņu vaļā
Te ir tikai pavisam mazliet vieglas erotikas, nevis tā kā ir tajā grāmatā