Lielais gaidīšanas laiks.. dubultā3

Pirmā Advente

Tas ir laiks, kad vēl tikai nedaudz atlicis līdz Ziemassvētkiem.
Veros degošajā sveces liesmā. Jūtu patīkamu Ziemassvētku smaržu. Mandarīni ir kā neliels Ziemassvētku vēstnesis. Skatoties draiskajā liesmas gaismā sajūtu, ka tomēr gaidu Ziemassvētkus. Gaidu Ziemassvētku brīnumu. Gaidu, kad viss būs kā agrāk, kā bērnībā, kad lielākā dzīves problēma bija kleitiņa, kas neder lellei. Gribās aizmirst lielās dzīves problēmas. Bet zinu, ka tas nenotiks. Problēmas neizzudīs ne uz Ziemassvētkiem, ne arī vēlāk, un ar to ir jāsamierinās.
Bet man patīk doma, ka vismaz vienu reizi gadā drīkstu cerēt uz brīnumu.
Lai nu kā, Ziemassvētki ir patīkams laiks. Tie, tomēr, ir kaut kas vairāk kā tikai mandarīni un piparkūkas, un Coca Cola dziesmas pastiprināta skanēšana galvā. Tie ir svētki, kas izraisa priecīgas emocijas. Ģimenes kopā būšanu. Dāvanu dāvāšana, saņemšana. Nav nozīme, cik liela un dārga ir dāvana, galvenais, lai tā ir domāta no sirds . Pat vismazākais nieciņš, kā, piemēram, kartiņa ir iepriecinoša, jo tur ir kāds jauks teksts, kas veltīts no sirds un rakstīts tieši Tev. Cilvēki mazliet vairāk smaida, mazliet vairāk priecājas ne tikai par sevi, bet par to, kas notiek apkārt, pastiprināti ieslēdzas tāda īpašība kā labsirdība, jo, kad tad vēl varam darīt labu, ja ne laikā, kad paši gaidām kaut ko elpu aizraujošu un gaišu?
Kāpēc gaidīšanas laiks dubultā? Tāpēc, jo gaidu ne tikai Ziemassvētku brīnumu, bet arī priecīgas emocijas no cilvēkiem. Gribās uzņemt sevī šīs patīkamās prieka izjūtas.
Veros draiskajā sveces liesmā un sajūtu siltumu sev apkārt...