Liekais izbīlis.
Mežam cauri dodos,
Straujos soļos,
Jo ārā tumšs, ka bailes,
Trīc man ppat cimdu vīles.
Ik zariņa kritiens,
Gandrīz jau ģībiens.
Visur šķiet ,
ka ārā mošķis lien.
Sāk pūst vējš,
Notriec sniega blāķi pūtiens spējš.
Sabīstos
Un salecos.
Pilnā tempā sāku skriet,
Gribu arī kliegt.
Taču nespēju,
Tik vien kā pīkstēt spēju.
Jo prāts domāt liek,
Ka monstrs uz pēdām tiek.
Bailes aizver acis,
Prātā uzrodas vilkacis.
Kas ķers ar nagu,
Vai velns ar savu aso ragu.
Vampīrs kas vēlēsies manu kaklu,
Nevis Bellu.
Bailes padara mani aklu,
Nopūš vējš gar kaklu.
Jau iedomājos nāves pieskārienu,
Izkapts cirtienu.
Un tad likās, ka nav cerību,
Kaut kas iznīcināja tumsību.
Gaisma spoža ,
kas nāca no patvēruma droša.
Pie mājas savas biju ticis,
Par velti bailēs trīcēt sev biju licis.
