Mana sieva stāvēja man priekšā ar majonēzes burku un vēl pāris mantām. Neko nesakot viņa izgāza visu majonēzi no burkas un turpināja pildot burku līdz malām ar akmeņiem. Tad viņa man paprasīja vai burka ir pilna, es nešauboties atbildēju, ka ir.
Tad viņa paņēma kasti ar oļiem un piebēra tos klāt, tad viņa pakratīja kasti, oļi, protams, ieripoja brīvajās vietās starp akmeņiem. Mana sieva man atkal paprasīja vai burka ir pilna, un es atbildēju, ka, jā, tā ir.
Tad viņa piebēra smiltis klāt un tās aizpildīja palikušās brīvās vietas starp akmeņiem un oļiem.
'''Tagad,'' teica mana sieva, ''Es gribu, lai tu atpazītu šo kā savu dzīvi. Akmeņi ir svarīgās lietas- Ģimene, sieva, kas tevi mīl, tava veselība, tavi bērni- jebkas, kas ir tik svarīgs, ka, ja tu to pazaudētu, tu būtu gandrīz iznīcināts. Oļi arī ir lietas dzīvē kurām ir nozīme, bet mazākā mērogā. Oļi ataino tādas lietas kā nauda, tava mašīna, tavs darbs. Smiltis ir viss pārējais. Mazās lietas- Tavs Xbox, futbols, krogs, porno. Ja tu ieliec smiltis un oļus pirmos, nebūs vietas akmeņiem. Tas pats ir ar tavu dzīvi.
Ja tu pavadīsi visvairāk laika un enerģijas mazajām, materiālajām lietām, tev nekad nepietiks laika un enerģijas tādām lietām, kurām patiešām ir vērtība.''
Es stāvēju kā apstulbis.
No kurienes viņa dabūs vēl majonēzi manai sviestmaizei?!
P.S. Tekstu pats tulkoju, ceru, ka patika.
+++++++++++++++++++++++++