šajā rakstā apvienoti vairāki patiesi stāsti no cilvēku dzīves, kuri ir mainījuši viņu uzskatus, vai likuši vismaz uz brīdi padomārt.
Liek man domāt! . MMT2
84
5
Šodien es noskupstiju savu tēvu uz vaiga, tā , manliekas, bija pirmā reize 25 gadu laikā, un tas bija arītieši pirms vinš ievilka savu pēdējo elpu.
Šodien es beidzot sapratu. ka man nav iemesla lai Tevi ienīstu tik ļoti , kā domāju. Tu esi mani padarijis par personibu, kāda es esmu, un es sevi mīlu , kāda esmu. Tēpēc paldies par visu tavu negatīvismu, kas tikai padarīja mani stiprāku, un parādija ceļu uz labākām attiecībām.
Reklāma
Šodien es apmeklēju lekciju par Šizofrēniju, savā psihopataloģijas nodarbībā, manā universitātē. Līdz šim es nesapratu, cik kaitīga bija manas mātes slimība. Būtu es to zinājusi, kad vēl biju bērns, es nebūtu pavadijusi tik daudzus gadus būdama dusmīga uz viņu par kaut ko , pār ko viņai nebija kontroles.
Šodien es pamodos ar briesmīgu garastāvokli, jo es ar savu draugu vakar sastrīdējos. Braucot uz darbu , es apstājos , lai paņemtu kafiju un brokastu sviestmaizi. Pie brauktuves izejas, lietū stāveja sieviete ar zīmi 'Palīdziet! " , man nebija skaidras naudas, tikai sviestmaize, kuru ātri iedevu. Es nekad nebūtu zinājusi, ka viņa no prieka raudās. Tas man atgādināja, ka es pārāk daudz lietas uzskatu par pašsaprotamām.
Šodien, kad sēdēju savā auto, pie savas meitas skolas un gaidot viņu, viens skolnieks, netālu no mana auto, nometa tukšu mcdonalds krūzīti un aizgāja prom. Pēc pāris sekundēm , nāca mana meita, kura ir jaunāka par to zēnu, pienāca klāt, paņēma krūzīti un izmeta gružkastē. Es nedomāju ,ka viņa redzēja , ka biju ļoti pārsteigta, bet viņas ricība lika man justies lepnai. :)
Reklāma
Šodien, kad sēdēju uz soliņa un gaidīju, kad man pakaļ atbrauks mamma, spēlējos ar telefonu. Kad es paskatijos uz augšu redzēju bezpajumtnieku, kurš gāja pa ietvi man pretīm. Mēs nodibinājām acu kontaktu un tad viņš jautāja :" Vai sniegsi man smaidu?" Viņa jautājums mani pārsteidza un momentāli lika man pasmaidīt. Viņs atbildēja " Paldies!" un turpināja ceļu.
Šodien es padevos sava tēva priekšā, būdams neapmierināts ar atieksmi, kādu mana ģimene izrādija , kad viņiem atzinos. Es sāku raudāt un kliedzu: " Es atvainojos , ka esmu gejs!" Viņš sagrāba manu asaru pilno seju un bargi teica: " Nekad neatvainojies par to , kas tu esi! Kas tu esi, ir tas, ko es mīlu. Un kāds tu arī būtu, tu esi skaists!"