Tad nu tā,gribēju izmēģināt veiksmi un uzrakstīt kādu darbiņu.No sākuma ielikšu pirmo nodaļu un tad laiks rādīs-ja patiks likšu vel,ja nepatiks-nelikšu.
Līdz saullēktam
1.nodaļa
Es tiko biju pārvākusies uz savām jaunajām mājām Jūrmalā!Mēs ievācāmies senlaicīgā mūra ēkā.Mājai bija divi stāvi un bēniņi.Visa dienvidu siena bija apaugusi ar vīnstīgām.
-Tā ir dievīga-spiedza mana mamma izkāpdama no mašīnas.
Es īpašā sajūmsā nebiju jau no domas vien par pārvākšanos.
Pēc garā brauciena mašīnā man bija mazliet nelabi tapēc mazliet paliku laukā svaigā gaisā. Paņēmu savu somu no bagāžnieka un gāju ieikšā.Man pašai par pārsteigumu iekšā izskatījās burvīgi
-Mammu te ir tik skaisti!-es jūsmoju
-Prieks ka tev patīk,Marta!-mamma staroja
Es gribēju redzēt savu istabu un kāpu uz otro stāvu.Cerēju ka būs ar skatu uz rietumiem(es dievinu saulrietus).Pirms pārvākšanās tētis bija māju mazliet uzlabojis un izremontējis istabas.Es biju lūgusi savu istabu ieturēr zaļganos toņos tapēc uzreiz to atpazinu.
Logs bija liels un vērsts uz austrumu pusi.No tā varēja redzēt mājas aizmugures dārzu.Tas bija milzīgs!Un pa vidu slējās strūklaka nāras formā.Aiz tās bija neliels angļu stila parks ar diviem soliem laternām un ķiršiem.Aiz priežu sila varēja saredzēt jūru apmēram 10 minūšu gājiena attālumā.Ārpusē blakus manam logam auga milzīga priede.
Kamēr es tā stāvēju es biju aizmirsusi par laika izjūtu un manā istabā ieskrēja mazais brālis Artūrs.
-Mamma teica lai tu aizejot uz veikalu mājās nav ko ēst!
-Es tulīt-nekavējoties atbildēju un viņš aizskrēja uz savu istabu kas bija otrā gaiteņa galā ieturēta zilos toņos.
Nogājusi lejā mamma izstāstrīja ceļu uz veikalu un iedeva naudu iepirkumiem.Izgāju laukā klusēdama.T'alu nebija jāiet.Uz rietumiem līdz ielas galam un tad pa labi.Pie veikala stāvēja mana vecuma pusaudži.Viens no viņiem mani pamanīja un uzsmaidīja.Viņš bija glītākais no visiem ar blondiem matiem kas gandrīz adgādināja dzintaru.
Nākot atpakaļ cerēju viņu atkal ieraudzīt bet viņš bija prom.
Iegāju savā istabā un biju tik apdullusi no skaistā skata pa logu ka nebiju pamanījusi istabas iekārtojumu.Blakus logam bija smilškrāsas drēbju kumode un blakus līdzīgas krāsas skapis pilns ar vecām grāmatām.Pie pretējās sienas stāvēja smagnēja tumši brūna koka gulta.Pie tālākās sienas stāvēja datorgalds uz tā stāvēja novecojis dators.Blakus lielajam logam bija novietots liels šūpuļkrēsls.
Nolēmu izkārot drēbes kumodē.Kad darbu biju pabeigusi pamanīju ka man nav īpaši daudz drēbju un izlēmu brīvā dienā doties iepirkties.Piegāju pie vecā datora izlēmusi nodoties pāris stundām nedomājot par to kas mani rīt gaidīs skolā.Iegājusi e-pastā mani gaidīja divi ziņojumi. Pirmā bija no manas lābākās draudzenes Ritas.
Čau,Marta!
Es jau tagat esmu nogarlaikojusies,jo bez tevis ir tāda kā tukšuma sajūta.Un tagat liekas ja tu man nepalīdzēsi mācīties matemātiku palikšu uz otru gadu.Gaidu kad salabos manu telefonu.Pareizi pavisam piemirsu tad kad tu šodien aizbrauci es netīšām nometu telefonu.Pagaidām beigšu.
P.S.Gaidu tevi ciemos pavasara brīvdienās.
Uzrakstiju īsu atbildes vēstuli.
Rita!
Es arī esmu pēc tevis noilgojusies.Māja šeit ir brīnišķīga un jūra ir 10 minūšu gājiena attālumā.Es arī gaidu kad tevi atkal satikšu.Jūtos šausmīgi vientuļi.
Nākamais e-pasts bija no manas krustmātes pie kuras mēs agrāk dzīvojām.
Mīļo,Martiņ!
Nevaru sazvanīt tavus vecākus.Lūdzu pasaki viņiem lai pazvana.Man jau tagat jūs pietrūkstat.Un māja liekas šausmīgi liela un tukša.
Krusmātei Sārai nolēmu pazvanīt personīgi kautkad vēlāk.
Pulkstens bija tikai četri un vēlējos iziet laukā svaigā gaisā.Šeit iekšā gais likās šausmīgi sasmacis.Nogājusi lejā uz vilku vējjaku un izgāju pa pagalma puses durvīm.Laukā bija pavēsi,bet kautkan bija tikai marta sākums viss sniegs bija gandrīz nokusis.Aiz dārza pamanīju mežiņu kur no saaugušiem kokiem veidojās tāda kā ala ko no mājas nemaz tik viegli nevarēja pamanīt.
Kad iegāju iekšā bija pusē pieci un mamma bija pagatavojusi vakariņās veģitāro lazanju. Mamma nekad agrāk tādu nebija gatavojusi(viņai patīk ekspermentēt).
-Ļoti garšītgi-es mammu paslavēju.
-paldies,tas tāds nieks vien ir-viņa nomurmināja sapriecājusies par komplimentu.
-Ā,mammu?-es jautāju
-Jā?
-Krusmāte Sāra raktīja ka nevarot tevi sazvanīt
-Skaidrs,pēc vakariņām pazvanīšu.
Tā bija visa mūsu šī vakara saruna un es devos uz savu istabu salikt drēbes rītdienai.
