Sveikiņīii spocīši un spocītes. 4.nodaļa Uhhh.Vēl pāris simtu tādu un grāmata būs gatava! Super.Tātad lasām,baudām un komentāros visus ieteikumus un bla,bla blā.
4.nodaļa
Nākamajā rītā es pamodos sagurusi un šorīt saule mani neuzmundrināja.Izlēmu uzvilt jaunos džinsus pelēku kreklu ar īsām rokām.Nokāpusi lejā mammu nesatiku,bet uz galda bija zīmīte.
Mīļā,Marta!
Sorīt aizgāju agrāk uz darbu.Negribēju tev sagādāt liekas neērtības un tapēc brālis ir pie manis.Brokastīs vari ēs roltonu un ledusskapī ir piens.Skapītī pie durvīm atradīsi kabatasnaudu.
Mīlot-Mamma:)
Sekoju mammas padomam apēdu vienu roltonu,padzēros pienu un gāju uz skolu.Skola bija apmēram piecpadsmit minūšu gājiena attālumā,bet man bija pusstunda laika.Iegāju gardrobē un domāju tur pakavēties kādu brīdi,bet ienāca Laura un es izmantoju izdevību iet kopā ar kādu pazīstamu,kas liks domām aizmirsties.
-Sveika-viņa iesāka,bet izklausijās bēdīga
-Kas noticis?-es iesāku
-Nekas...vienkārši-viņa bija tuvu sabrukumam-vienkārši mani vecāki šķiras
-Man žēl-Es mēģināju viņu mierināt-bet tā nav tava vaina.Vecāki tā dažreiz dara...-es nepaspēju turpināt kas Laura sāka šausmīgi raudāt.
-Nē es esmu pie vainas-viņa šņukstēja-viss manis dēļ
-Nav gan,tu neesi pie tā vainīga tā ir tavu vecāku problema-es turpināju Lauru mierināt-tu tak varēsi viņus turpmāk apciemot.Nav jau tā ka tevi liktu bērnu namā.
Viņas šņuksti pieklusa un pārgāja klusos vaidos.Mēs auzgājām uz skolas ēdnīcu un mierinājumas mazliet panašķojāmies ar školādi.Tas palīdzēja.Un mēs līdz ar pirmo zvanu metāmies prom uz klasi.Pirmā stunda bija krievu valoda ceturtajā stāvā.Iegājušas klāsē skolotāja drošvien būtu aprājusi,bet pamanījusi Lauras apsarkušās acis viņa likās mierā.Mēs ieņēmām savas vietas.Pēc stundas varēja dzirdēt kā gandrīz visi pieiet pie Lauras un mēģina viņu nomierināt,bet jo vairāk tos teica,jo lielākā izmisumā viņā krita.Tā tas turpinājās līdz pusdienām.Ēdnīcā es iegāju kopā ar Melāniju.Man patika viņas dzīves uztvere.Viņa uz lietām skatijās pilnīgi savādāk.
-Manliekas,ka Laura visu pārspīlē-es iesāku
-Jā,viņa pat neklausās ko citi saka un tikai raud.
Līdz apsēdāmies pie galda mēs vairāk nerunājām.Meitene no krievu valodas klusām mani uzrnāja.
-Čau,es esmu Rozālija sēžu tev blakus krievu valodā-meitene atgādināja
-Sveika.Tu biji tā kas man vakar jautāja par dejām?
-Tieši tā.Tu jau padom...
-Nē vel ne.-sacīju pārtaukusi rozāliju.
Pēc pusdienām devos uz matemātiku mazliet uztraukusies,ka atkal jāstrādā ar Oskaru.
