local-stats-pixel

Līdz saullēktam [2.nodaļa]1

Es tā padomāju un sapratu ka no vienas nodaļas neko īsti nevar saprast.Tapēc ievietošu vēlvienu un tad jau spriedīšu par iznākumu.Priecīgu lasīšanu.

2.nodaļa

No rīta pamodusies nevarēju nepriecāties par silto sauli kas karsēja istabas logu.Austrumu puses logs :) es nodomāju.Piecēlos gultā sēdus un aplūkoju savu mazo istabu kas burtiski mirdzēja saules staru apspīdināta.Uzvilku smilškrāsa džemperīti un tumši zilus džinsus.Nokāpusi lejā mamma nevarēja nepamanīt manu lielisko noskaņojumu

-Labrīt,saulīt-viņa sacīja

-Labrīt,labrīt-es satraukuma pilna staroju

Mani mazliet apbēdināja tas ka tēti es nekur nevarēju redzēt.

-Kur tētis?Vai viņš vell guļ?

-Viņam tagat daudz jāstrādā.Viņš jau aizgāja!-Mamma sacīja

Apbēdināta paēdu brokastu pārslas un gāju nomazgāt zobus un paņemt somu.Nokāpusi lejā biju mazliet aizkavējusies ,jo mamma jau gaidīja mašīnā.Viņa uzstāja ka pirmajā dienā skolā vedīs mani ar mašīnu.Es nestrīdējos pretī.

Skolas pagalms nebija liels.Tur pietiktu vietas apmēram desmit mašīnām.Izkāpu no mašīnas un pamāju mammai atvadas.Pirmā stunda man bija Vēsture kas bija pie manas klases audzinātājas. Piezīmēšu to ka es mācos 10.klasē un esmu 16 gadus veca.

Ieejot klasē pirmais kas man piesaistija uzmanību bija viņš un viņa skatiens.Viņš itkā neskatijās uz mani,bet kautkur tālumā...Tikai tad es sapratu ka nosarkusi stāvu durvīs un nelaižu nevienu garām.Veikli izgāju no situācijas un devos pie skolotājas.Vīņai bija sarkani izbalējuši mati,violeta blūze un lina svārki.Skolotāja mani uzreiz atpazina.

-Tātad tu esi Marta mūsu jaunā skolniece!-skolotāja maigā balsī sacīja

-Jā.-es piekritu

Noskanēja zvans un skolotāja aizsūtija mani uz klases labo stūri pie loga.Pie sola sēdēju viena pati.Kad skolotāja neskatījās visi jaunie klasesbiedri lūrēja uz manu pusi.Es viņiem neveikli uzsmaidīju un sajutusi ka nosarkstu pievērsos grāmatai.Tuvākā meitene paskatijās uz manu pusi un pasmaidīja.

-Sveika,mani sauc Laura!-viņa sacīja

Meitenei bija meitenīgi sejas vaibsti un blondi gari mati.Salīdzinājumā ar maniem līdz viduklim garajiem karameļu krāsas matiem un bērnišķīgajām bedrītēm vaigos viņa izskatījās pēc satriecošas super modeles.

-Sveika!-klusām atbildēju

Ar acs kaktiņu pamanīju sev pievērsto klases biedru uzmanību.Un tad atskanēja zvans.

Puisis kas bija man vakar uzsmaidījis pameta uz manu pusi bažīgu skatienu un izslīdēja no klases.Klāt pienāca meitene ar gaiši rudiem matiem man viņa likās simpātiska.

-Sveika jauniņā!-viņa sacīja-Oskars visu laiku uz tevi skatijās!

-Kas skatijās?-Es pārjautāju miglaini nojauzdama atbildi

-Nu tas blondais no pirmā sola-Laura turpināja

-Nu skaidrs

Tā runājot es jau biju sakārtojusi mantas un devos uz nākamo stundu-literatūru.

-Jakas mani sauc Sindija-meitene ar rudajiem matiem pieklājīgi sacīja

-Manu vārdu tu drošvien jau zini-Uzjautrināta teicu

Atlikusī diena līdz pēdējai stundai pagāja līdzīgi.Pēdējā stunda bija matemātika kas man īpaši labi nepadevās.

Iegāju klasē un skolotāja izsniedz man mācību grāmatu.Devos uz brīvo vietu videjā solu rindā pašā priekšā.Blakus man sēdēja kāds zēns ko laikam sauca Mārtiņš.

-Šajā stundā pildīsim pāru darbus es lozēžu pārus!-Skolotāja kam deguns mazliet līdzinājās kartupelim sacīja.

-Pirmais pāris-Laura un Mārtiņš,Sarmīte un Sindija,Artis un Fridrihs,Marta un Oskars...-tālāk es neko nedzirdēju,jo piju pārsteigta par savu pāri.Kamēr es tā dumji blenzu sienā viņš jau bija pienācis.

-Sveika-teica skanīga balss.Es pacēlu galvu un ieraudzīju pazīstamos dzintara krāsas matus.

-E-e-e sv-sveiks-Es izmocīju.

Man likās vai patiešām viņš par mani pasmējās.Mārtiņš bija aizgājis un Oskars apsēdās blakus. Skolotāja izdalīja darba lapas.

-Šis darbs jums jāsadala uz pusēm un jāpilda kā majas darbs

Viņš sāka rūpīgi sadalīt uzdevumus un pacēla galvu kas skolotāja turpināja

-Klasē jums ir jāiesāk veidot prezentācija par apļa līnijām kas redzamas uz ielas pilsētā un mājās.

-Es neko nesaprotu-klusi nomurmināju un Oskars skanīgi iesmējās.

Es paskatījos un viņam bija visburvīgākās kanēļbrunās acis pasaulē.

-Varbūt sāksim?-Viņš jautāja

Es piekrītoši pamāju.Viņš uzmaidīja un sāka pierakstīt dažādas piezīmes uz pierakstu lapas.Es izdarīju tādas pašas uz savējās.Klasē iestājās klusums varēja dzirdzēt tikai pildspalvu skrapstoņu.Bija palikušas desmit minūtes līdz stundas beigām.

-Varbūt sadalīsim mājas uzdevumu,tas jānodod piegdien.-viņš ieteicās

-Preotams-Es izdariju dažas atzīmes uz savas lapas

-Tev būs jāpilda 1,3 un 5\\6-viņš man vēl paskaidroja dažus piemērus un tad noskanēja zvans.

28 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 1

0/2000

mnu man personīgi patīk =]

4 0 atbildēt