›

Līdz saullēktam. [ 1. Nodaļa ]0

18 0

Sveiki spoki un spocenes emotion Sadarbībā ar kādu ļoti jauku spoku aiz garlaicības nolēmām uzrakstīt kādu stāstu. Ja būs kaut cik labas atsauksmes būs arī otra nodaļa. Tātad baudam emotion

Es tiko biju pārvākusies uz savām jaunajām mājām Jūrmalā!Mēs ievācāmies senlaicīgā mūra ēkā. Mājai bija divi stāvi un bēniņi. Visa dienvidu siena bija apaugusi ar vīnstīgām. -Tā ir dievīga -spiedza mana mamma izkāpdama no mašīnas. Es īpašā sajūmsā nebiju jau no domas vien par pārvākšanos. Pēc garā brauciena mašīnā man bija mazliet nelabi tapēc mazliet paliku laukā svaigā gaisā. Paņēmu savu somu no bagāžnieka un gāju ieikšā..

Man pašai par pārsteigumu... Autors: Ļūļītis Līdz saullēktam. [ 1. Nodaļa ]

Man pašai par pārsteigumu iekšā izskatījās burvīgi - Mammu te ir tik skaisti! -es jūsmoju - Prieks ka tev patīk,Marta! -mamma staroja. Es gribēju redzēt savu istabu un kāpu uz otro stāvu.Cerēju ka būs ar skatu uz rietumiem(es dievinu saulrietus).Pirms pārvākšanās tētis bija māju mazliet uzlabojis un izremontējis istabas. Es biju lūgusi savu istabu ieturēt zaļganos toņos tapēc uzreiz to atpazinu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Logs bija liels un vērsts uz austrumu pusi.No tā varēja redzēt mājas aizmugures dārzu. Tas bija milzīgs! Un pa vidu slējās strūklaka nāras formā. Aiz tās bija neliels angļu stila parks ar diviem soliem laternām un ķiršiem. Aiz priežu sila varēja saredzēt jūru apmēram 10 minūšu gājiena attālumā.Ārpusē blakus manam logam auga milzīga priede.

Kamēr es tā stāvēju es biju aizmirsusi par laika izjūtu un manā istabā ieskrēja mazais brālis Artūrs. -Mamma teica lai tu aizejot uz veikalu mājās nav ko ēst! - Es tulīt -nekavējoties atbildēju un viņš aizskrēja uz savu istabu kas bija otrā gaiteņa galā ieturēta zilos toņos. Nogājusi lejā mamma izstāstrīja ceļu uz veikalu un iedeva naudu iepirkumiem. Izgāju laukā klusēdama.Tālu nebija jāiet.Uz rietumiem līdz ielas galam un tad pa labi.

Pie veikala stāvēja mana... Autors: Ļūļītis Līdz saullēktam. [ 1. Nodaļa ]

Pie veikala stāvēja mana vecuma pusaudži. Viens no viņiem mani pamanīja un uzsmaidīja.Viņš bija glītākais no visiem ar blondiem matiem kas gandrīz adgādināja dzintaru. Nākot atpakaļ cerēju viņu atkal ieraudzīt bet viņš bija prom.Iegāju savā istabā un biju tik apdullusi no skaistā skata pa logu ka nebiju pamanījusi istabas iekārtojumu.Blakus logam bija smilškrāsas drēbju kumode un blakus līdzīgas krāsas skapis pilns ar vecām grāmatām.Pie pretējās sienas stāvēja smagnēja tumši brūna koka gulta.Pie tālākās sienas stāvēja datorgalds uz tā stāvēja novecojis dators.Blakus lielajam logam bija novietots liels šūpuļkrēsls.

Reklāma

Nolēmu izkārot drēbes kumodē.Kad darbu biju pabeigusi pamanīju ka man nav īpaši daudz drēbju un izlēmu brīvā dienā doties iepirkties.Piegāju pie vecā datora izlēmusi nodoties pāris stundām nedomājot par to kas mani rīt gaidīs skolā.Iegājusi e-pastā mani gaidīja divi ziņojumi. Pirmā bija no manas lābākās draudzenes Ritas.

ČauMarta Es jau tagad esmu... Autors: Ļūļītis Līdz saullēktam. [ 1. Nodaļa ]

Čau,Marta! Es jau tagad esmu nogarlaikojusies, jo bez tevis ir tāda kā tukšuma sajūta.Un tagat liekas ja tu man nepalīdzēsi mācīties matemātiku palikšu uz otru gadu.Gaidu kad salabos manu telefonu.Pareizi pavisam piemirsu tad kad tu šodien aizbrauci es netīšām nometu telefonu.Pagaidām beigšu. P.S.Gaidu tevi ciemos pavasara brīvdienās.

Uzrakstiju īsu atbildes vēstuli. Rita! Es arī esmu pēc tevis noilgojusies.Māja šeit ir brīnišķīga un jūra ir 10 minūšu gājiena attālumā.Es arī gaidu kad tevi atkal satikšu.Jūtos šausmīgi vientuļi. Mīļo,Martiņ! Nevaru sazvanīt tavus vecākus.Lūdzu pasaki viņiem lai pazvana.Man jau tagat jūs pietrūkstat.Un māja liekas šausmīgi liela un tukša.

Reklāma