Kāds 54 gadus vecs vīrs dzīvoja kādā no vecrīgas mājām 2. stāvā.
Viņš katru dienu lūkojās pa logu un aprakstija cilvēkus savā burtnīcā.
Viņš bija pensionārs un viņš dzīvoja viens.
Freda ģimene viņu bija pametusi jau bērnībā, viņš neatcerās to.
Katru dienu pa vecrīgu gāja dažādi cilvēki un viņam likās interesanti tos aprakstīt.
bieži viņš atpazina cilvēkus un zināja ko viņi dara un kur tie iet.
Viņa logs pārsvarā stāvēja vaļā un viņš dzirdēja visas telefonu sarunas.
bieži viņš redzēja bezpajumtniekus, bieži bāgātus rīdziniekus.
Bet kādu dienu viņš redzēja mazu meitenīti.
Viņai bija gaiši brūni mati un mazs augums. Viņai bija skrandainas drēbes un viņa sēdēja pie piemājas trepītēm ar noskumušu sejas izteiksmi, Freds šo meiteni bija sastapis pirmo reizi.
Viņa sēdēja apmēram 10 minūtes līdz atnāca kāda sieviete un to aiz matiem aizvilka prom, pēc skata sievietei bija ap 50 gadiem.
Nākamajā dienā freds meitenīti pamanīja atkal bet šoreiz tai bija pārsista lūpa.
Meitenīte raudādama paskrēja garām mājai un tajā dienā Freds viņu vairs neredzēja.
Freds šo meitene nebija redzējis jau kādas 3 dienas, bet pie mājas bija piebraukusi policijas mašīna, Freds nojauta, ka Tai ir saistība ar mazo meitenīti.
Policijas darbinieki aizturēja veco kundzi kas bija ar mazi meitenīti.
šīs dienas vakarā meitenīte sēdēja uz trepēm un šoreiz raudāja.
asaras bira kā sniegpārslās ziemas puteņos.
Līdz Freds pavēris logu pabļāva
Freds: ''Meitenīt kas noticis?''
Meitenīte klusēdama paskatijās un turpināja bērt asaras, pagāja kāds laiciņš un viņa teica
Meitenīte: Mana mamma!
Freds: tā bija tava mamma?
Meitenīte: tā bija mana aprūpētāja mana mamma mani pameta
Turpinājums būs mazliet vēlāk.
atcerieties atstājiet sliktos komentārus pie sevis jo es rakstu tikai tapēc ka man patīk.
kad būs turpinājums? 