Ledus kūst un kad tas izkusīs.
Līs asaras.
Lūzīs sirdis.
Tiks izjustas sāpes.
Serēna skatījās Kristoferam acīs. Viņai kādu vajadzēja, tagad. Viņš uzlika rokas, viņai uz gurniem un sāka viņu skūpstīt. Serēna aplika rokas, viņam ap kaklu. Un ļāvās viņam. Viņa sajuta, viņa spēku, Kristofers satvēra vēl spēcīgāk, viņas gurnus. Kristofers, viņu pacēla un Serēna aplika kājas, viņam ap gurniem. Viņai patika spēks, kādu Kristofers izmantoja. Viņš atrāvās un sāka skūpstīt, viņas kaklu. Tie nebija maigi skūpsti pie kādiem, viņa bija pieradusi. Tie bija spēcīgi un kaislīgi. Gandrīz vai brutāli. Tieši tas, ko viņa vēlējas. Kristofers ar lūpām, aizskāra viņas ausi.
-Es darīšu lietas, ko tu nekad neaizmirsīs.- Viņš iečukstēja viņai ausī un atkal sāka viņu skūpstīt. Serēna stingrāk ieķērās viņa plecos, un ļāvās viņa glāstiem, un skūsptiem.
***
Serēna gulēja gultā uz vēdera un Kristofers leni vilka pirkstus pār viņas muguru. No aukšas uz leju, un ta visu laiku. Tas visā viņas ķermenī izraisīja tirpas. Tā kā miljons skudriņu skrietu pāri, viņas ķermenim. Viņai patika tā sajūta. Viņa skatījās uz Kristoferu. Viņš ir atspiedies ar labo roku, lai būtu ērtēk. Viņa seja ir viegls smīns arī Serēna viegli smīnēja. Viņa zināja, ka nedrīkst spēlēties, bet viņai tas tik ļoti patika. Citreiz varēja paspēlēties. Tā, kā tagad, ka Kristofers pierādīja savus vārdus un patiešām darīja lietas, ko Serēna vēl ilgi atcerēsies, ja ne visu mūžu. Bet sajūtas ir vārdiem neaprakstāmas. Viņa pie sevis nodomāja, ka noteikti vēl to kādreiz atkārtos. Kristofers patiešām ir kaitinoš, bet gultā viņš ir vienkarši fantastisks. Ja vien, viņa to būtu zinājusi agrāk. Tad viņus jau sen būtu saistījis, ne tikai bizness, bet arī sekss. Tad viņa atcerējās par tikšanos, kas ir šodien paredzēta.
-Cik ir pulkstens?- Viņa klusi pajautāja, bet nekustējās no vietas. Viņa jutās pārāk labi. Viņš noņēma rokas, no viņas muguras un apgriezās uz muguru. Viņš paņēma mobilo. tiklīdz viņš to paņēma rokās, tas uzreiz sāka zvanīt.
-Montenegro.- Viņš atbildēja un kļuva nopietns.
-Kapēc? Cikos? Kur?- Viņš uzmanīgi klausījās runātājā. Viņa centās ieklausīties, bet nedzirdēja ar, ko runā Kristofers un par, ko viņi runā.
-Labi mēs būsim, bet kā varēsim parunāt par darījumu?- Viņš saurauca uzacis.
-Labi, pateikšu. Līdz vakaram.- Kristofers nolika telefonu, un tad nometa to uz galda.
-Kas ir noticis?- Viņš apgūlās uz muguras.
-Idiots, viņš tiko atcēla tikšanos un vakarā mums jāierodās, viņa rīkotāja ballītē. Dreskods, smokings.- Viņa atbalstijās uz elkoņiem.
-Nopietni? Man ir jādodās iepirkties.- Viņa uzreiz paziņoja un izkāpa, no gultas.
-Ko?- Kristofers izskatījās apjucis. Viņa izgāja no istabas un aizgāja līdz savai. Viņa no sākuma iegāja vannas istabā, un nomazgājās dušā. Tad viņa aptina sev dvieli apkārt un iegāja istabā. Viņa paskatījās savā koferī. Viņa, no tā izņēma baltu pieguļošu kleitu, baltās aukspapēžu kurpes un baltu mežģīņu apakšveļu. Viņa paņēma apakšveļu un iegāja atapakļ vannas istabā. Kamēr viņa žāvēja matus, viņa domāja. Kapēc viņš sarunā tikšanos un tad to atceļ, un pēctam uzrīko ballīti, kur viņiem ir jaierodās. Ja viņa to būtu zināju, tad būtu paņemusi kādu savu vakarkleitu. Viņa izslēdza fēnu un apģērbās apakšveļā, viņa uzlika kosmētiku un izķemēja matus. Tie salokojās paši no sevis. Viņa izgāja no istabas.
-Karalien, mums laikam nebūs nekur jādodās.- Kristofers stāvēja viņas priekšā ar diviem gariem drēbju maisiem. Viņa piegāja pie Kristofera un paņēma balto maisu, kur bija rakstīts viņas vārds, viņa noplēsa piestiprināto zīmīti.
„Ceru, ka derēs. Tā ir Keisa darināta kleita. Tiekamies šovakar, Ledus Karalien.” Viņa nometa zīmīti zemē, un nolika kleitu uz gultas.
-Kurpes, man tad nav.- Viņa paņēma balto kleitu un uzvilka to un aiztaisīja sānā rāvējslēdzēju. Kristofers pavicināja rokās maisu ar uzrakstu „Chanell” Viņa paņēma maisu un izvilka kurpju kasti, un attaisīja to vaļā, tur bija sudrabotas siksniņ kurpes ar ļoti augstu papēdi. Viņa tās nometa uz gultu.
-Ko viņš ar to vēlās panākt?- Viņa paskatījās uz Kristoferu, kas stāvēja viņas istabā tikai melnās uzvelka biksēs. Viss viņa tors bija kails. Serēnai patika tas, ko viņa redzēja.
-Es arī to vēlētos zināt, bet nu es iešu.- Viņš pagriezās un izgāja, no viņas istabas. Pāri plecam pārmetis savu smokingu. Viņa pieliecās un uzvilka kurpes, un gāja uz virtuvi. Viņai vajadzēja melnu kafiju un tūlīt pat.
-Tev patiešām nav, ko darīt?- Viņa redzēja, ka Kristofers stāvēja virtuvē pie letes un dzēra kafiju. Viņš vēl aizvien nebija uzvilcis kreklu. Bet tagad Serēnai ir vienalga. Skats ir pārak patīkams, lai liktu viņam uzvilkt kreklu. Viņš pacēla rokās smilšu krāsas aploksni.
-Vari izlasīt šo informāciju un pateikt, ko darīt. Nodot to presei, vai nē?- Viņš iedeva viņai aploksni. Serēna atvēra aploksni un izņema āra papīru kaudzīti. Serēnai iepletās acis un sirds sāka sisties ātrāk. Papīri nokrita uz letes. Viņa atbalstījās ar rokām pret leti, un palūkojās uz kristoferu.
-Kapēc?-
