Laužu skatieni, tie līdzinās svelmei...0

rn Tu jūti ļaužu skatienus, tie līdzinās svelmei,
rn kas ceļas augšup no ielas bruģa karstā vasaras dienā, vai krāsns kruķiem,
rn ko kāds no aizmugures iedūris Tev mugurā. Tev nav jādzird čuksts, lai zinātu, ka tas ir par tevi.
rn Es mēdzu stāvēt vannas istabā pie spuguļa un lūkoties savā atspulgā,
rn lai zinātu, uz ko viņi tā blenž. Es gribēju zināt, kas liek viņiem pagriezt galvas.
rn Kas manī ir tik neticami atšķirīgs.
rn Sākumā es to nesapratu. Skatoties spogulī, redzēju tikai sevi...
rn Tad kādu dienu nejauši notverot savu skatienu spogulē aptvēru patiesību.
rn Es ieskatījos savās acīs un redzēju tur naidu. Varbūt es ienīdu sevi vairāk nekā
rn viņi visi kopā.
rn Todien, es sāku ticēt, ka viņiem, iespējams, ir taisnība.