Heijā. Pēc ļooooti ilga laika, esmu atpakaļ. Uznāca iedvesma rakstīt, tādēļ sāku jaunu stāstu.
Cerams, ka novērtēsiet, tad būs ari turpinājums.
Jau otro vakaru, kukurūzas laukā nebija ne mazākās vēja pūsmas. Nevienas skaņas, likās, ka visa pasaule ir uz pauzes. Nebija ne miņas, no ierastajām circeņu skaņām, kraukļiem, vai vecā ūpja mežā.
Nekā. Auksts, caurdurošs klusums.
- Dīvaini. - Zem elpas noteica Neits. Pārlaidis skatienu pāri laukam vēl vienu reizi, viņš devās uz mājas pusi.
- Sveiks, draugs. - Noglāstot lielā, lempīgā suņa ausi, noteica Neits.
- Tev ar liekas aizdomīgi? Jeb tev patīk šis klusums?
Suns domīgi sasvēra galvu un palūkojās pāri laukam.
- Jā, es ar nesaprotu. - Neits atgāzās krēslā, uz piemājas lieveņa.
Viņš atvēra alus pudeli un nopūtās. Neizsakāmā vientulība un tagad šis pilnīgais klusums.
Iedzerot vēl vienu malku siltā alus, viņš juta, kā plakstiņi sāk palikt smagi un prāts atslēdzas.
Neits pierāvās kājās tik strauji, ka aplēja ar alu sevi un sunim asti.
- Nolāpīts! Atvaino, Kreici. - Viņš slaucīja izlieto alu un skatījās uz ceļu, lai saprastu
no kurienes nāca troksnis.
- Nāc, iesim paskatīties. - Nolicis tukšo pudeli, viņš ar Kreici devās pa izlūkos.
Piebraucamais ceļš, kas veda uz māju, gāja garām kukurūzas laukam, cauri nelielam biezoknim.
- Neko neredzu. Izklausījās pēc auto bremzēm, bet varbūt es jau sapņoju...-
Viņi blakus gāja kādu minūti, kad atkal atskanēja troksnis. Kreicis ierējās un aizskrēja Neitam pa priekšu.
- Kreici, nē!- Par vēlu. Kreicis jau bija nozudis skatienam.
- Sasodīts!- Neits nolamājās un pielika soli, lai panāktu suni.
- Kreici, šupru puika!- Viņš apstājās, ieklausoties, cik tālu dzirdami suņa soļi. Bet to nebija.
Pilnīgs klusums. Ne vēja šalkas, ne ūpju, ne circeņu.
- Kreici! Šurpu!- Klusums. Neits iesvilpās tik skaļi, ka svilpiens atbalsojās pāri visam laukam.
Nekā. Izņemot paša atbalsi, nebija nevienas skaņas. Likās, ka klusums pārņem visu ķermeni.
Viņš paskatījās apkārt, nodrebinājās un paspēra vēl dažus soļus uz priekšu.
Bija tāda tumsa, ka nevarēja redzēt pat kur tiek sperts nākamais solis. Viņš apstājās.
- Kreici?- Neits centās sasprindzināt katru muskuli, lai saklausītu vai suns atsaucas.
Viņš vienmēr atsaucās. Bet ne šoreiz. Kaut kas nav labi. Ļoti nelabi.
Neitam uzmetās zosāda un mati, kā elektrizēti, sacēlās stāvus.
- Kas pie... Ārā nav tik auksti.
Un tad, sasaldējot Neita asinis, skaļš un spalgs suņa kauciens, satricināja visu apkārtni.
Tas pārņēma, kā likās, kilometrus apkārtnes.
Vēl viens kauciens, vēl skaļāks.
Neits sastinga.
- Kreici...
