Tas ir mans personīgais viedoklis.
Latvijas ekonomiskās situācijas raksturojums.
Šobrīd ekonomiskā situācija valstī ir ļoti slikta. Cenas pieaug ja ne pa dienām, tad pa nedēļām, parāds Starptautiskajam Valūtas Fondam ir milzīgs un priekšnoteikumi aizdevumu turpmākai saņemšanai – visnotaļ skarbi.
Tikai retais pirms 4 gadiem spēja iedomāties, ka 2011. gadā ekonomika būs tik ļoti sagrauta. Par to nekas neliecināja. Ja 2008. gadā inflācija samazinājās un 2009. gada pirmajā ceturksnī jau varējām vērot deflāciju, tad jau 2010. gada pirmajā ceturksnī bija vērojams straujš cenu kāpums gan pārtikai, gan piedāvātajiem pakalpojumiem un te nu mēs šobrīd esam. Cenas turpina pieaugt visam. Tiesa, to daļēji ietekmē arī nodokļu palielināšana dažādām preču grupām, bet kā gan citādi lai valsts iegūst naudu nākošā gada budžetam, ja visiem ir skaidrs – budžeta deficīts būs un ātrāk par 2020. tāpat nav vērts sagaidīt tādu ekonomisko stāvokli, kas atbilstu mūsdzienu civilizētajai valstij.
Prece, bez kuras nu nekādīgi nevar iztikt raksturojot jebkuras valsts ekonomisko situāciju ir degviela. Nesen benzīna cena sasniedza 91 santīmu par litru (Latvijai jauns rekords), bet cena atkal par pāris santīmiem samazinājusies. Daudzi noteikti, ar rūgtumu sirdī par šī brīža situāciju, atceras laiku, kad degviela maksāja aptuveni 30-35 santīmus par litru. Kas tad nogāja greizi? Sākumā jau tā bija pati māte daba. ASV teritorijā virkne viesuļvētru, kas lika naftas cenai par barelu kāpt debesīs. Attiecīgi arī gandrīz dubultojās benzīna cenas Latvijā. Tik tālu tā būtu mātes dabas vaina, bet tālāk? Pēc kāda laika, kad katastrofu sekas jau sen kā bija novērstas, naftas cenas Amerikas Savienotajās Valstīs normalizējās (t.i. atgriezās vecajās sliedēs). Tādā gadījumā taču arī Latvijā degvielas cenām būtu jānormalizējas? Jā, būtu gan, bet kas tev deva. Cena tika nolaista par pāris santīmiem. Kāds jau sāka raust kabatās pievilcīgas naudas summas. Un tā ar laiku cenas tiek ik pa brīdim palielinātas, bet cilvēki jau pie tā ir pieraduši. Akcīzes nodoklis un izdevumi pašam degvielas tirgotājam? Šobrīd nesastāda pat pusi no degvielas cenas. Interesanti – cik tad savās kabatās rauš benzīntanku īpašnieki?
Lai paliek tās detaļas. Noteikti rodās jautājums – kāds tad degvielai īsti sakars ar kopējo inflāciju un ar ekonomisko situāciju kā tādu? Vistiešākais. Degviela ir nepieciešama visur. Piemērus? Labi. Veikalam tiek piegādāta kaut kāda prece. Jebkāda. Palielinās degvielas cenas un šī prece izmaksā dārgāk. Kādēļ? Jo piegādes transportam palielinājušies ceļa izdevumi. Kas notiek tālāk? Veikals attiecīgi minimāli pamaina cenu attiecīgajai preču grupai. Tālāk? Pieņemsim, ka kādas ražotājs no veikala iepērk tieši to precu grupu, kuras cena tikusi palielināta. Izejvielas sadārdzinās? Sadārdzinās gatavā produkcija. Un kas ir nākošais posms? Veikalam piegādātā produkcija ir dārgāka, tādēļ veikals palielina cenas. Un tā uz riņķi.
Protams, ka nevar šī brīža situāciju raksturot kā degvielas ražotāju/piegādātāju vainu. Tā tas nebūt nav. Bet nevar noliegt to, ka degvielas cenas spēcīgi ietekmē ekonomisko situāciju kopumā. Lai no kura punkta skatās, nekā laba saskatīt nevar. Inflācija pieaug, jo tiek palielināti nodokļi. Daļa iedzīvotāju vienkārši nespēj „pavilkt” cenas un nodokļus. Lielo izmaksu dēļ notiek štatu samazināšanas. Cilvēki paliek bez darba, valstij tiek mazāk nodokļu. Vienā vārdā – dižķibele. Nu un ko te lai vēl raksturo, ja viss tā pat ir skaidrs.
Jā, arī valdība ir vainīga situācijā. Tiesa gan, ne šī (tas nekas, ka puse seju tās pašas), bet tie cilvēki, kuri bija pie varas laikā pirms krīzes sākuma un tās laikā. Kādēļ gan daļa valstu tika galā (nebūt ne īpaši bagātākas par mums) ar radušos situāciju? Jo šo valstu valdība spēja pareizi noreaģēt. Kādēļ krīzes sekas Igaunijā ir tik klusas? Jo valsts atbalsta sīkos uzņēmējus. Krīzes laikā pa burbuli iet lielie uzņemumi. Tas būtu tas pats, kas salīdzināt 3 kaķus ar 200 žurkām. Varbūt tās žurkas ir mazākas, bet žurku izredzes izdzīvot ir krietni lielākas.
Kas noteiek šobrīd un kas tiek plānots? Šobrīd tiek meklēti visi iespējamie līdzekļi nākošā gada budžetam. Tika palielināta minimālā alga, taču tika palielināti arī nodokļi. Valdība plāno 2012. gadā palielināt minimālo algu uz 206 latiem, 2013. gadā uz 212 latiem un 2014. gadā uz 218 latiem. Uz šī brīža inflācijas kāpuma fona šķiet nedaudz noželojami. Un mērķis? Palīdzēt cilvēkiem? Nē. Lai īstenotu 2014. Gadā plānotās algas, budžetā būs jāatvēl 1,2 miljoni latu, bet ieguvums 22 miljoni latu. Tad nu man nav īsti skaidrs – kas īsti notiek šajā valstī?
