Personiski man ir 19, un es stāstīšu no savas pieredzes. :)
Tātad vēlos pakavēties atmiņās un dalīties ar citiem, kuriem domājams arī radīsies pozitīvas emocijas un atsauks atmiņā šo burvīgo laiku. :) Tas ir laiks, kad mēs uz pasauli skatījāmies ar citām acīm, laiks kad katram santīman bija zelta vērte, laiks, kad katrs sīkums mūs spēja iepriecināt un pietika tikai ar iztēli, lai koka zaru pārvērstu par zobenu, un tas ir laiks, kad dators neveidoja mūsu dzīvi, un visai politikai un krīzei varējām tik uzšpļaut un rotaļāties ar kaimiņ bērniem un viss mums bija jauns un nezināms, jā tā bija bērnība, iespējams labākais dzīves periods kāds ir.
Laiks, kas vairs neatgriezīsies.4
40
0
Dreifāter, paslēpes, vienas no iecienītākajām spēlēm mūsu vidū, un kaimiņu meitenes, viņas nebija nekas cits, kā vien kankaru meitenes no eds, edis, edījs.
Ziema.
Šo gada laiku es gaidīju viss vairāk, un pēkšni, pieceļoties no rīta un atverot aiskaru ieraudzīt sniegu, tie bija svētki, vai atceraties, kā skrējāt pie draugiem, stūmāt milzīgas sniega bumbas kopā un taisījāt kara bāzes? es to atceros kā vakar, un nu varēja sākties sniega kaujas pret vecākajiem bērniem kuri slēpās savā patvērumā, tagad atskatoties uz to es šaubos vai kāda izklaida man sagādā tādas emocijas kā parasts sniegs un četri cilvēki katrā komandā, protams bija vajadzīga precīza un veikla roka, lai vecākie zēni dabūtu trūkties.
Šai izklaidei es dodu 10/10.
Reklāma
Vasara.
Eh, gadalaiks, kas bērnībā nebija ne mazāk svarīgs, atceros, kā tika skatīts pa TV olimpiskās spēles un protams, nu varēja sākties dārza olimpiāde, vecā smilšu kaste, kura tika brauks ar mašīnītēm, celtas pilsētiņas un kas cits uz laiku kļuva par tālekšanas bedri, svaigi sagriestie malkas bluķi bija, nekas cits, kā svarceļšana, pieclitrīgā pudele ar ūdeni- veseris, vecais labais grābeklis kalpoja kā šķēps, bet visam pa vidu, pusbrukušais sienašķūnis bija karatē rings. Un nu varēja sākties olimpiāde, lai pierādīdu, kurš no puišiem ielā ir krutākais, nevis kā tagad, dzeršanas, pīpēšanas, vai dračīšanas sacensības...°protams nav sliktas, taču dārza olimpiādi nekas nepārspēs.
Izklaides, kas neprasa komentārus, kuram īstam 90. gadu bērnam nav bijis NINTENDO?? Jeb kā mēs to dēvējam par kasetnieku. Ar kaimiņ bērniem tikai mainītas kasetes, un kavēts brīvais laiks, protams dienām to nevarēja spēlēt, jo tētis skatījās bojevikus, bet kad to nedarīja, tad tanciņu doēlis varēja sākties, ātri apnika šis prieks, jo nevarēja saglabāk spēli, taču dabūjot jaunu kaseti, kasetnieks tika vilkts no skapja ārā, un turpināts spēlēt stundām.
Tad mēs pieaugām, un varam kavēties atmiņas dienām, ar draugiem, ar kuriem šie prieki tika izdzīvoti, šis ir tikai mazumiņš, lai uzrakstītu visu ir vajadzīgas vairākas dienas, un daudz biezpiena, lai atcerētos. Vienīgais žel jau skatoties uz tiem bērniem kuri ejot pirmajā klasē jau runā par to cik galvas kontrā izšķaidījuši. (šis bija mans pirmais raksts)
Tev patiks šie raksti
