Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
36
"Jūs kaut kā savādi skatāties viens uz otru," Santa apjukusi skatījās te uz mums, te uz Emīlu. "Esat pazīstami?" Nezināju, vai vajag ko atbildēt. Pirmais ierunājās Emīls. "Jā, es taču pagājušo nedēļ biju Rūjienā pie Ronalda. Tur mēs aizgājām uz ballīti un satiku Karolīnu un Gabrielu." Atviegloti nopūtos. Tātad viņš vismaz neslēpj, ka ir pazīstams ar mums. "Ak, cik forši!" Santa izskatījās atvieglota. "Es jau domāju, ka jūs vienkārši viens otram nepatīkat jau no pirmā acu skatiena," viņa iesmējās un pagriezās pret mums. "Nu ko, ejam iekšā, parādīšu jūsu istabu, un tad aizbraukšu pie tantes. Viņa solīja sadabūt ziedus vainagiem. Tad vēlāk varēsim izpausties." Tā nu iegājām mājā un Santa veda mūs uz otro stāvu, kur bija mums ierādītā istaba. Kāpjot pa kāpnēm, jutu, ka muguru svilina Emīla skatiens. Pagriezu galvu uz viņa pusi, bet viņš pagriezās un izgāja ārā no mājas. Mums ierādītā istaba bija liela un gaiša. Istabas vidū stāvēja liela gulta. "Ceru,ka jums nav iebildumi abām gulēt vienā gultā. Vienkārši būs vēl daži ciemiņi, kuri rīt paliks pa nakti, un tiem būs vajadzīgas istabas ar atsevišķajām gultām," Santa noteica. "Viss kārtībā, nebūs jau pirmā reize," Gabija iesaucās un kā maza meitene ielēca gultā. "Tik mīksta gulta. Un tik liela, laikam zinu, ko es gribu dzimšanas dienā no vecākiem." Visas iesmējāmies. "Labi, iekārtojaties un tad apskatiet māju. Es kādu laiciņu būšu prom pie tantes," Santa izklāstīja un izgāja ārā no istabas. Smaids no Gabrielas sejas uzreiz pazuda. "Ko tad tas tagad nozīmē?" Viņa centās klusi runāt, bet varēja manīt, ka ir dusmīga. "Tātad Santas draugs ir tas pats Emīls, kurš uz atvadām tevi noskūpstīja tā, ka likās, ka tu garu izlaidīsi no laimes." Jautājoši uz viņu paskatos. "Jā, mēs ar Maratu to redzējām un nopriecājāmies, ka varbūt tev arī beidzot sanāks tikt pie kaut cik sakarīga čaļa, jo, teikšu godīgi, sākumā man nepatika tas Kristaps, jo domāju, ka iepazīšanās saitēs iepazīstas tikai atpalikušie." "Paldies tev," dusmīgi noteicu un sāku kravāt ārā savu somu. "Nu beidz, tas nebija tā domāts. Redz, kad satiku, tad mainīju domas par viņu. Un labi vien ir, ka viņu uzaicināji rīt pie mums. Vismaz pati būsi aizņemta un nebūs jāskatās uz Emīlu." "Jā, tas gan. Iešu uzpīpēt." Noteicu un izgāju ārā no istabas. Nespēju vairs izturēt Gabrielas runāšanu, tā jau jūtos apjukusi un viņa galīgi neļauj justies labāk. Izgāju ārā no mājas un devos uz terases pusi. Santas mašīna bija prom, Emīla vēl turpat. Varbūt abi kopā aizbraukuši ar vienu, cerēju. Apsēdos un aizsmēķēju. Varēja redzēt, ka Santa jau sākusi gatavoties. Dārza otrā stūrī jau bija sagatavota vieta ugunskuram, un turpat arī stāvēja malkas kaudze. Diez, kāda rīt būs tā ballīte. Kad ieraudzīju durvīs Emīlu, man uzreiz gribējās skriet prom, braukt atpakaļ uz Rūjienu un būt tālu prom no šejienes. Bet Gabijai bija taisnība, labi, ka uzaicināju Kristapu. "Tu dusmojies uz mani, vai ne?" Aiz muguras izskanēja jautājums. Sastingu. Emīls nosēdās man blakus. Nespēju neko viņam atbildēt. "Piedod, man uzreiz laikam vajadzēja pateikt, ka man ir draudzene. Nekad nebiju iedomājies, ka tik neveikli sanāks." Viņš nervozi izlaida roku cauri matiem. "Bet tu man tiešām iepatikies, es izbaudīju laiku, ko pavadījām kopā." "Tik ļoti izbaudīji, ka nedēļas laikā nevarēji dot nekādu ziņu?" "Es biju aizņemts darbā un vakaros biju pie Santas, man nebija iespēja uzrakstīt tev." Viņš paskatījās uz mani ar žēlu skatienu. "Piedod, ja kādā veidā sāpināju tevi. Es tā negribēju." Nezināju, ko teikt. Tāpēc vienkārši piecēlos un aizgāju atpakaļ uz istabu. Aizvēru istabas durvis un atslīgu pret tām. Gabriela jautājoši uz mani paskatījās, bet es tikai papurināju galvu. Negribu runāt. Pēc kāda brīža piecēlos no grīdas un aizgāju pie loga. Emīls joprojām bija ārā, kaut ko darīja pie ugunskura vietas. Jutu, ka man blakus nostājas Gabija. "Klau, izmet viņu no galvas. Pašai būs vieglāk." Pamāju un apskāvu viņu. "Nu re, gudra meitene. Un tagad izbaudīsim brīvdienas, labi?" Atkal pamāju ar galvu. Pēc kāda laika ieradās Santa. Pagatavojām vakariņas un devāmies uz plašo viesistabu skatīties filmu. Nespēju izbaudīt ne ēdienu, ne filmu, redzot, kā Emīls čubinās ar Santu. Vienu brīdi noķēru viņa skatienu, bet ātri novērsos. Pēc filmas palīdzējām Santai satīrīt virtuvi un devāmies uz istabu, lai gatavotos iet gulēt. No Santas bija noprotams, ka rīt būs agri jāceļas, lai marinētu gaļu un gatavotu vēl visu pārējo svētku galdam. Ar Gabiju sākām strīdēties, kura pirmā ies dušā, un beigās Gabriela mani vienkārši apšmauca un smiedamās aizskrēja pirmā. Paņēmu telefonu. Dažas ziņas no Kristapa. Atbildēju viņam un aizsūtīju informāciju par to, kur un cik viņam rīt jāierodas. Pēc brīža arī pati tiku līdz dušai un pēc tam devos gulēt. Pie vainas laikam bija garais ceļš un pārdzīvojumi, jo aizmigu ļoti ātri.
 Autors: Bluecherry Laid pa labi #10
1.
Autora bilde
0
36
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [3]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 03.06.19 15:52
2
0

Nu re, Emīlam ir draudzene, tad jau problemo solved un var mierīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem turpināt saieties ar Kristapu...

Bluecherry avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa LiterātsMedaļa Literāts
  Bluecherry 03.06.19 23:43  
0
0
atbildot uz 9K116 komentāru " Nu re, Emīlam ir draudzene, tad jau pro... "

Ja nav, ko komentēt, tad lūgums nerakstīt neko vispār. Nav jāizsaka kaut kādi savi minējumi.
Anonīms
Anonīms 04.06.19 12:37
0
0

wow, baigais piedzīvojums Tāda lauztā sirds no viena vakara pamīcīšanās