Patiešām nebiju gaidījusi, ka tik pēkšņi zaudēšu visus tos, kuri lika plusiņus. Man patiešām žēl, bet tādā gadījumā stāsts ir jānobeidz... ;(
Ātri vien aizmigu, jo patiešām biju nogurusi. Tas acīmredzamais neticamais - es atkal kaut kur braucu. Negribu.
12:38
Es nogulēju!!! Viņi noteikti ir prom...ķēru pēc telefona, lai uzzvanītu Krisam.
-Jūs prom?- nesasveicinoties vaicāju.
-Gaidījām tevi, zvanījām, atkal gaidījām...bet tu nenāci. Tā nu aizbraucām bez tevis,- Kriss atteica.
-Piedodiet, lūdzu, piedodiet, ka liku gaidīt. Es nebiju uzlikusi modinātāju, bet biju ļoti cieši iemigusi, tāpēc arī nedevu ziņu. Atpakaļ varat nebraukt,- atvainojos.
-Nemaz negrasamies...- pēc šiem Krisa vārdiem noliku klausuli.
Ko tādu negaidīju. Labi, tad vēl pateikt 'piedod, bet šoreiz nē', bet šitā...lai viņi iet sēņot, es eju taisīt garšīgas un siltas brokastis.
Brokastīs man bija omlete ar karstu kafiju, lai pamostos. Tas palīdzēja. Kamēr ēdu brokastis, druscītiņ vēlāk man pievienojās Keita. Papļāpājām, bet tad izdomāju aiziet uz veikalu.
Aizgāju uz stūra veikaliņu...kāds nu veikaliņš, tomēr divi stāvi, bet nu nav īpaši liels. Paņēmu lielos ratus un devos iepirkties.
Ņēmu visu pēc kārtas - maizi, brokastu pārslas, batoniņus, padzerties...
Rēķins bija liels, bet vismaz biju laimīga. Izgāju laukā pa durvīm bet pēkšņi kāds no mugurpuses man iemauca pa galvu.
Pamodos tumšā telpā, kuru apgaismoja tikai lampiņa uz galda. Uz galda stāvēja mans iepirkumu maiss un līdzpaņemtā soma, kā arī kāda zīmīte. Atvēru un sāku lasīt:
"Teiksim tā, mēs tevi nolaupījām. Pēc būtības tu jau ne pie kā neesi vainīga, mēs vienkārši ielencam veikalu, bet nezinājām, vai tu mūs pamanīji, vai nē, tāpēc drošības labad nogādājām tevi šeit. Neuztraucies, mēs neko ļaunu tev nedarīsim, jo tu neko neesi mums nodarījusi, bet veikalam šī ir atmaksas stundiņa.
Lielais gaismas slēdzis ir no tevis piecus soļus pa kreisi. Ieslēdz gaismu, un ieraudzīsi, ka mums tevi nevajag, bet šim brīdim ar šo vajadzētu būt gana.
Durvis ar numuriņu '1', ved uz vannasistabu. Durvis ar numuru '2', tevi ved uz virtuvi, bet ar numuru '3' - uz bibliotēku. Bibliotēka visiem ir kopējā, no katras istabas ir durvis, kas ved uz bibliotēku.
STINGRI AIZLIEGTS IET CITU NUMURIŅOS!!!
Ja kaut kas ir nepieciešams, mums katru vakaru ir sapulce, un tur tu arī visu pārējo uzzināsi, bet tagad - atā! :)"
Nopietni? Viņi mani šeit tur drošības labad? Pie tam, kuras ir durvis uz izeju? Neko nesaprotu...
