Skatos, ka spoki.lv pēdējā laikā parādas raksti ar nosaukumiem „ vasarā meklēju darbu” „ vajag piķi” , „ Jauniešu darba iespējas” etc. J
Tātad, te būs neliels ceļvedis darba iespējām Latvijā. J
- Jauniešiem, kuri tikko pabeiguši 7. vai 9 klasi es ieteiktu skatīties virzienā „ saldējumu pārdevējs/a” Jūs jautāsiet, kāpēc? Hā, es tuliņ paskaidrošu..
Tātad šāds darbs, ne vien Jums sniegs iespēju piepelnīties vasaras periodam, bet arī ļaus beidzot izprast matemātikas nozīmi, kuru Jūs tā arī nēesat izpratuši mācoties entos gadus skolā.. Padomājiet, kāda būs iespēja septembrī atkārtoti atgriežoties skolā un no galvas noskaitīt reizrēķinu.. Daudzi labprāt dodās pa vasaru piestrādāt celtniecībā, jo tur var vairāk nopelnīt.. Taču atceries, septembri, kad atgriezīsies skolā ( ja atgriezīsies) tu nemācēsi reizrēķina tabulu, gluži pretēji, tu zināsi divpadsmit dažādu špakteļmasu nosaukumus, un makroflekss flakona sastāvaļas, kā arī kaudzi ar dažnedažādiem sinonīmiem vārdam „kretīns”. Bet ne par to šoreiz stāsts.. J
Atceros, ka arī es domāju, kad pabeidzot sesto klasi, visas durvis būs vaļā, un ar sarkanu karogu mani iecels , par Sony Vicaprezidentu.. Ne sūda.. :)
Skolas laikā arī es meklēju darbu, kuru varētu saukt par haļavu.. Bet tā tas nebija.. J
Viens no pirmajiem darbiem, kuru es uzņēmos, bija pavisam draņķīgs, un arī samaksa tāda pati. Darbs gan bija visai prasts – veikalam vienu reizi diena 20:05 vajadzēja uz miskasti nogādāt kartona kastes... Easy! Rajonā spēlējāmies no agra rīta, lidz vēlai naktej, un tikai uz 10 minūtēm pazūdot ik dienu, es vienmēr no veikala vadītājas ieguvu sev kādu kārumu, citreiz pārdesmit santīmu.. J Toreiz man nebija ambīciju, līdzīgi kā daļai no jums šobrīd.. 90% gadijumu, kad es meklēju darbu, es to dariju tikai lai aizpildītu laiku, un pabarotu savus egoisma pilnos saucienus pēc pateicības.. J Toreiz arī bezkunība bija citā līmeni... Atceros, kad gāju uz Rīgas kriminālpolicijas iecirkni gogaļu ielā 22 un jautāju, vai neatradīsies kāds darbs? Nožēlojami, bet darbu es neieguvu.. Teica lai paaugos un tad nāku.. Tagad man tas nav akuāli, bet toreiz? Tad bija citādāk, tad bija velme caurām dienām skatīties uz policistu darbu, un vizināties viņu mašīnās.. Es toreiz nemetu plinti krūmos, un uzzināju par darba iespējām „ Rīgas Zooloģiskajā Dārzā „ Cik nu darba, bet bija iespēja doties un staļos ķemmēt zirgus, vākt mēslus, u.t.t. Reāli puss vasaru, nodarbojos ar zirgu sedlošanu u.t.t. ( Iespējams , ka kāds kurš arī toreiz tur piealturēja atcerās cik jautrs un forš darbiņš bija) Runa neiet par darbu, bet gan par principu.. Toreiz jutos, kā VIP, jo katru nedēļu caur dienesta ieeju iekšā palīdzēju tikt radiem un draugiem.. kā pateicību paprasot 30 -50% no biļešu cenas. Izjādēs ar zirgiem vai zirgu karuselī, tikai par to, ka tur blakus mētājos, ik pa laikam norāvu kādu latu vai divus.. Itkā sikums, bet man ar to pietika. J Vēlāk, kad sākas skola, un visi jaunieši pazuda kur nu kurais, es mainiju lokāciajs vietu no zirgiem uz lauku sētu, no lauku sētas uz kamieļiem,un pēcāk pie putniem. Daļu no savām brivdienām pavadiju tur, tā pat , reizēm arī pēc skolas es dēvos uz turieni.. J Biju atradis savu sirds lietu, un naudas āderi.. J Kā jau minēju līdz ar to visu, auga manas ambīciajs, un ar laiku es pārstāju doties uz turieni, jo tā vietā izvēlējos pamazām piepelnīties stroikā par palīgstrādnieku dažādos darbos.. J Redz bija atšķirība 2-4 vai 15 ls par dienu! J No tā laika ar katru dienu mācamies un augam.. pilnveidojamies, un strādājam, kur mazāk jādara, bet vairāk var nopelnīt.. J
Nēesmu pārliecināts, vai Rīgas Zooloģiskais darbs vell jo projām piedāvā šāda veida izpriecas, kādas tas piedāvāja gadus 6 atpakaļ.. enīvei novēlu visiem darba meklētājiem veiksmi! :)
