Studiju gados pie koļēģa īrēju istabiņu,Strēlnik ielā ,8kvadrātmetri,griesti bija 3,2 augsti,tādējādi ekonomējot gultas vietu tā atradās virs durvīm.Blakus istabā dzīvoja vecīši,večiņa vienmēr smirdēja pēc urīna,viņas vīrs daudz maz viņa vecumam saprātīgs kopa viņu kā nu prazdams .Siltā ūdens boileri vareja sasildī tikai, ja kurināja gāzes iekārtu,kas nebija īsti droša.Sildiju ūdeni uz gāzes plīts,mazgājos bļodā.Visā dzīvoklī bija veca parketa dēlīšu grīda.Tizlākā bija virtuvē,tur uz viena posma uzkāpa un pacelās dēļu gali-šupoles princips,tas man vienreiz deva pamatīgi manīt par savu esamību.Es izcepu pēdējos sažuvušos kartupelīšus un nesu pannu uz savu istabiņu, nelaimīgā kārtā uzkāpu uz tizlā posma,rezūltātā paklupu un panna ar eļainajiem kartupelīšiem ar lielu troksni izbira pa visu netīro virtuves grīdu,krītot viebdamās es jau sapratu ka nāksies ēst optimas roltonus.
Gulēt gultā bija visai patīkami un miegs netraucēts līdz brīdim ,kad no rīta 6 sāka braukt mašīnas,troksnis kas radās no bruģa un mašinu riteņiem bija kaitinoš.
Kad sāku īrēt istabiņu ,skats uz virtuves griestiem man lika aizdomāties,lielie pleķi un atlupušās kaļķu plēksnes-kapēc dzīvokļa saimnieks netaisa kosmētisko remontu?Tad es sapratu,pusgadu laikā griesti tika nopludināti 2reiz.
Es sēžu un mācos tad dzirdu baigo troksni,aizeju uz virtuvi a no griestiem tāds ūdenskritums,steigā meklēju bļodas un kastroļus, pamanojos aizķerties aiz tizlā dēļa novēlos ar bļīkšķi un sasitu gurnu pret bļodu kura stāvēja uz grīdas un pildijās ar kaļķainu ūdeni,protams mana nevaiklā manevra dēļ bļoda apgāzās līdz ar mani un apšļakstija večiņas neizēstās biezpiena trauciņus ,kuri stāvēja uz galda .Virtuvē ienāk večuks,'' što ti zģes natvarila ?'' es stulbi blisinos un aiz sāpēm lokos uz grīdas,izrādās viņs dusmojās par sacūkāto biezpienu,bet nepievērsa uzmanību līstošajiem griestiem.
Bija problēma ar cenrālajām durvīm.No lielās lietošanas-slēdzeni ciet,slēdzeni vaļā,tā ātri vien sāka ļodzīties,rezūltātā nevarēja reizēm aizslēgt vai atslēgt.Reiz ciemā atnāca draugs,es viņu brīdināju par slēdzeni,lai neslēdz ciet,tas bija izgājis uzpīpot un kārtīgi neaiztaisija durvis ,izrādijās arī durvis kliņķis niķojās-durvis palika vaļā.To pamanija večuks sāka lamāties,nepietika ka viņš lamājas no istabas iznāca arī viņa veča un meita un tie ar sāka piebalsot.Manējais daudz neiedziļinājās viņu teiktajā nāca manā istabā neko sliktu nedomādams pateica"Bet te tak gaitenī nav ko zagt ,ko Jūs uztraucaties?''....vāks...to dzirdot večuks gandrīz trieku ķēra...tā aizsvilās,piedraudēja izsaukt mentus,beigās viņa meita večuku aizstūma uz istabu un man palūdza nomainīt slēdzeni,ķipa es biežāk lietojot ..pcs. Ņemot vērā ka vecīšiem nezināju vādus,man nebija ne mazākās vēlmes viņus iepazīt tuvāk.
