Tu jautāji man kādreiz
Sen,
Jau pavisam sen:
Ko tev ieliet?
Un tagad es tev teiktu,
Ielej man indi,
Lai es spētu nejust to
Ko patiesībā domā par mani,
Ielej to un stāsti man,
Visu patiesību,
Lai lūst mana sirds,
Tur nav vairs kam lūst,
Tā sen jau ir simttūkstošreižu lūzusi,
Bet vēl pukst par spīti visam un visiem.
Es dzeršu to un tu stāsti,
Bez izlikšanās, bez glaimiem,
Tīru baltu patiesību.
Bet zini,
Es to jūtu tāpat,
Bez vārdiem,
Sirds tā jūt,
Tā, sasodīts, jūt,
Dari man pāri,
Smejies par mani,
Tu to tik lieliski māki,
Meklē manī kļūdas,
Man to ir daudz,
Un labā arī.
Un tev arī tāpat.
Tad kāpēc izrādi savu pārākumu?
Kas ir tas tavs pārākums?
Atver acis,
Varbūt, ka beidzot saredzi,
Neviens un neviena nav ne pa matu pārāks.
Tikai silta sirds mums visiem sevī jāmeklē,
Silta sirds,
Pāri visam labajam, sliktajam,
Silta sirds jāmeklē.
Tikai tas mums sevī jāmeklē,
Tikai tas,
Vai dzirdi?
Silta, mīloša sirds!
Bet kamēr dzeru tavu indi, var arī noklausīties dziesmu, pievienoju to zemāk 😉
