Klusumā. 1.Nodaļas turpinājums.5

Nu čau spocēni!

Cik noprotu, šis stāsts Jums patīk, tādēļ arī ieliku pirmās nodaļas turpinājumu :)

Ir tāda doma, ka likšu jaunu nodaļu ik pēc divām, trim dienām :)

Nu tad- varat sākt lasīt!

Ceru, ka patiks!

-Es arī ieskriešu vannasistabā. Jāatsvaidzina elpa.- Krists pacēla segu, izrāpās no gultas un piecēlās kājās.

Aizkari viegli plīvoja no vēja, kurš pūta no loga. Istabā bija pietiekami auksti un es aizvēru logu. Ar lielu būkšķi iegāzos gultā un sapņaini lūkojos griestos. Es jau atkal biju laimīga. Man gribējās lekt, dejot un darīt vēl visvisādas lietas. Dzirdēju kā Krists vannasistabā kaut ko izmisīgi meklē. Vannasistabas durvis nedaudz pavērās un Krists pabāza savu galvu cauri durvju spraugai.

-Ēm... vai drīkstu paņemt tavu zobu birsti? Es laikam savējo aizmirsu pie Katrīnas.- Krists enerģiski bužināja savus blondos matus.

-Jā.- es paskatījos uz viņa pusi. Viņš iegāja atpakaļ vannasistabā.

Uz naktsgaldiņa stāvošais telefons ieskanējās. Es salecos.

Sapratu, ka tas bija mans telefons. Pastiepos uz naktsgaldiņa pusi un aši paķēru telefonu. Es palīgu zem segas un skatījos, kāds bija mana telefona skanēšanas iemesls.

Tā bija īsziņa no Alises.

Alise bija viena no manām draudzenēm. Ar Alisi man bija īpašāks kontakts nekā ar pārējām meitenēm. Mēs bijām kā dvēseļu radinieces.

Ar ziņkāri atvēru atnākušo īsziņu.

‘’Sveika! Tātad rīt ejam iepirkties Ziemassvētkiem! Pēc tam iesim pie Mirandas uz ballīti!

P.S. Paņem līdzi arī Kristu!’’

Ak, Alise! Viņai nepatika atrunas, tādēļ arī neko viņai neatbildēju. Klusi nopūtos un noliku savu telefonu uz naktsskapīša.

Beidzot arī nāca Krists. Viņš smaržoja pēc manām smaržām.

-Tu lietoji manas smaržas?- jautāju un smējos kā kutināta un dēļ smiekliem man aptrūkās elpa.

-Ups.- Krists pasmaržoja ar smaržām piesātināto gaisu.

-Ak, Krist.- es pārstāju smieties.

-Tādu smaržojošu puisi sev ņemsi blakus?- Krists panāca tuvāk.

-Ja vien tu esi Supermens, Donalds Daks vai kāds cits no komiksu varoņiem, tad jā.- iesmējos, aizķēru viņu aiz krekla apkakles un ievilku gultā.

-Tad nu gan bija ātri.- Krists maigi skūpstīja manu kaklu un es kautrīgi ķiķināju. Joprojām biju ieķērusies viņa apkaklē.

-Zini, man atrakstīja Alise. Mums rīt jāiet viņai līdzi iepirkties un viņa lūdza tevi arī nākt līdzi.- teicu un Krists pacēla galvu. Skaidri varēju redzēt viņa zilās, izteiksmīgās acis.

-Jā, labi. Vienīgi mani Elionora uzaicināja uz ballīti. Vai mēs iesim? Es iešu tikai kopā ar tevi.- Krists noskūpstīja manu pieri.

-Nu... labi. Iesim uz turieni. Ar Elionoru būs jautri.- es nez kādēļ pieliku Krista lūpām priekšā pirkstu un viltīgi smaidīju.

-Labi, liekamies gulēt.- Krists satvēra manu pirkstu.

Es nogūlos un uzmetu sev virsū segu. Krists ielīda man blakus un satvēra manus gurnus. Jutos pasargāta un kādam vajadzīga.

Diezgan ātri iemigu. Sapņos biju kopā ar Ģertrūdi, savu mammu.

Mamma jau kādu laiku rādījās man sapņos, taču biju pie tā pieradusi. Sirdī tomēr bija ieplēsta rēta, par mammas nāvi, tomēr es cenšos par to nedomāt.

Sapnī kopā ar mammu skrējām gar mūsu iemīļoto upes krastu. Tur ziedēja koši ziedi, lidinājās taureņi, spīdēja saule. Lielākoties sapņos kuros redzēju mammu, biju šajā vietā. Sapņos kopā ar mammu jutos labi. Tieši tāpat kā kopā ar Kristu.

Pamodos dēļ skrāpēšanās aiz loga. Izrādījās, ka tas bija tikai zars, kurš skrāpēja logu un dēļ tā istabā radās spocīga sajūta. Krists joprojām bija aptvēris manus gurnus, taču es maigi saķēru viņa rokas un noņēmu tās no gurniem. Krists nedaudz sakustējās, taču viņš nepamodās. Es klusi piecēlos un devos ārā no istabas. Klusi atvēru durvis un lēni klusi tipināju uz virtuvi. Ieslēdzu lampu, kuras gaisma izgaismoja virtuvi. Vēlējos ēst. Izvilku no plauktiņa brokastu pārslas, no leusskapja izņēmu pienu un noliku abus produktus uz letes. Ātri paņēmu bļodiņu un arī to noliku uz letes. Iebēru brokastu pārslas bļodā un ielēju bļodiņā arī pienu. Gatavojos ēst, taču atcerējos, ka biju aizmirsusi karoti. Paņēmu arī karoti un televīzija pulti. Ieslēdzu telvevizoru un nolēmu skatīties pirmo pārraidi, kura trāpīsies pa ceļam. Šī pirmā pārraide bija nakts ziņas. Truli skatījos televizora ekrānā, taču diktora teiktajā neiedziļinājos.

Lēni ēdu brokastu pārslas un mirkšķināju acis. Dzirdēju kā ārā pūš stiprs vējš. Piecēlos kājās un devos pie loga. Pa ceļam paķēru savu klēpjdatoru un klusi, gluži kā noziedzinieks, zagos klāt logam. Tomēr, tā taču nebūtu es, ja netrokšņotu. Pa ceļam aizķēru kāju aiz dīvāna un nogāzos uz grīdas. Manam klēpjdatoram nekas nenotika, taču, man gan. Biju atsitusi savu kāju pret cieto grīdu un dēļ sāpēm vārtījos pa grīdu.

Pie durvīm atskanēja trīs klauvējieni. No sākuma domāju, ka man izlikās, ka tā bija tikai mana iztēle, tomēr klauvējieni atskanēja atkal... un atkal.