Sveiki!
Nezinu kas man uznācis, bet nu labu laiku rakstu stāstus un nu nolēmu publicēt vienu no tiem.
Šī ir tā kā pirmā nodaļa (orģinālā nodaļa ir garāka).
Ja Jums patiks, noteikti likšu turpinājumu :)
Ceru, ka Jums patiks! :)
P.S Varu ielikt arī orģinālo nodaļu. Šī ir tāda kā iepazīstināšanas nodaļa (ja to var saukt par nodaļu :D) :)
1.Nodaļa.
Klusi gulēju Krista apskāvienos un apdomāju šodien notikušo. Nekas īpašs jau nebija noticis, tomēr biju salabusi ar Kristu. Biju piedevusi viņam par visu un biju devusi viņam otru iespēju. Es atkal biju laimīga un kamēr Krists bija šeit, neviens to laimi man nevarēja atņemt.
Nebiju manījusi, ka Krists savos tievajos pirkstos virpināja manu matu šķipsnu. Viņš lūkojās ārā pa logu un sapņaini skatījās debesīs. Tajās spīdēja liels, spožs un apaļš mēness. Pāris mākoņi pārslīdēja tam pāri.
Es nožāvājos.
-Tu neguli?- viņš apvaicājās.
-Nē. Nenāk miegs.- noskurinājos no vieglā, vēsā vējiņa, kurš nāca no pusatvērtā loga. Negribīgi piecēlos kājās un ar ātrām kustībām aizvēru logu. Sadzirdēju rosību aiz savām istabas durvīm.
-Jaunieši, laiks gulēt.- tētis pieklauvēja pie durvīm un gluži kā lācis aizdipināja uz istabu.
-Jā, viņam taisnība.- Krists teica un paskatījās uz mani. Kautrīgi pasmaidīju. Kaut vai ar viņu biju kopā deviņus mēnešus, viņa skatiens mani mulsināja kā mazu meiteni.
-Varbūt pacīnamies ar spilveniem? Es zinu kurš uzvarēs.- izaicināju Kristu.
-Nu beidz. Nesmīdini mani. SPILVENU CĪĪĪŅĀĀĀĀĀ!-Krists iebļāvās, paķēra spilvenu un iesita man pa kāju.
-Ak tā?- sataucu uzacis un paķēru otru spilvenu, kas stāvēja uz manas gultas. Pūkas, kas nāca no spilveniem, lidoja pa gaisu un Krista mati bija pilni ar tām.
Krists atdeva uzvaru man, taču es viņu nogāzu zemē un uzgūlos viņam virsū.
-Tu... mani... nospiedīsi.- Krists aizsmakušā balsī teica un satvēra manu seju ar savām siltajām rokām. Viņa lūpas sakļāvās ar manējām un īsu brīdi mūs vienoja kaislīgs skūpsts.
-Labs ir, ejam gulēt.- Krists teica un es piecēlos kājās.
-Jā.- pastiepu roku, lai palīdzētu viņam piecelties kājās.
Krists satvēra manu roku un pierausās kājās.
-Es aiziešu uz vannasistabu.- silti uzsmaidīju un paņēmu uz krēsla stāvošo naktskreklu.
-Es tikmēr tev iesildīsu vietu.- Krists smējās.
Es iegāju vannasistabā un paskatījos spogulī. Pretī man lūkojās parasta meitene ar kokbrūniem matiem un smaragdzaļām acīm. Paķēru zobu pastu un zobu birstīti.
Lēnām kustībām tīriju savus zobus un klusi dungoju melodiju. Tā kā esmu klasikas cienītāja, izvēlējos kaut ko no Ludviga Van Bēthovena melodijām. Šoreiz es dušā negāju, jo pirms stundas biju jau paspējusi novannoties.
Kad biju kārtīgi iztīrījusi zobus, es mugurā uzvilku savu naktskreklu un devos uz istabu, kur mani sagaidīja Krists.
