Jau diezgan ilgs laiks ir pagājis, kā nav radušās nekādas jaunas idejas, bet nodomāju kāpec gan nepadalīties ar saviem agrīnajiem darbiem...
Raksts izveidots 06.04.2012.
Murgs! (2007. gads)
Stāv egle stalta ceļa malā...
Tai vientuļi tur vienai būt.
Tāpat kā cilvēks skumju varā...
Kam nav neviens kas palīdzēs.
Ir grūti dzīvi vienam iet,
Bet ja ir nemīlams vēl blakus,
Un ja domas citur klīst,
Tad tas dzīves ceļš vēl grūtāks šķiet,
Bez mīlas sirds vai pušū plīst.
Tai nepietiek ja kāds to mīl,
Tā pati kādu mīlēt alkst.
Un tai sāp ka cits ir blakus,
Tai ko sen tā alkst...
Kas...? (2007. gads)
Kas justies liek mums laimīgiem?
Kas prieku dzīvē speej mums nest?
Kas spēs to man reiz izskaidrot?
Kas spēs to dziivē reiz man dot?
Ir laimes brīži dzīvē bieži,
Bet ātri mēdz tiem pienākt gals,
Un sāpes atkal ienest sirdī,
Kaa naža dūriens dziļš un baiss.
Klusā jūra. (2007. gads)
Tik stalti tie pie jūras stāv,
Kā stalti braši ozoli!
Tiem šķiet, ka naidnieku tiem nav,
Tiem akmens vīriem bargajiem!!!
Bet jūra gan tā nedomā,
Tā lēnām savus plānus kaļ...
Un nemanot tie viens pēc otra
Tiek jūras dzelmē apglabāti!
Nāk vilnis baiss tā nemanot,
Kā kaķis uzglūn tas aiz stūra,
Un vienā brīdī mierīgā
Par nezvēru kļūst klusā jūra!!!
Bez nosaukuma (2009. gads)
Kā eņģelim burvīgas acis
Kā eņģelim burvīgs tev smaids.
Kā eņģelim maigas šīs lūpas,
Kā eņģelim pieskāriens maigs.
Tu siltumu sniedz man ik brīdi,
Kaut blakus ne vienmēr spēj būt.
Ar eņģeļa burvīgo smaidu,
Tu vientuļam neļauj man būt.
Ik katrs lieliskais brīdis,
ko kopā pavadām mēs,
Ik katrs laimes mirklis,
Nākotnei cerības vieš.
Es aizveru acis un redzu,
Tevi un sevi es redzu,
Es aizveru acis ...
MŪS ABUS KOPĀ ES REDZU!.
Parasti man sanāk nedaudz depresīvi, bet rakstu pārsvarā brīčos, kas ir emociju uzplūdums, pārsvarā, kad ir negatīvu emociju uzplūdums. :) Ja Jums patiks, tad ielikšu vēl dažus.
