Esmu pieļāvusi daudz kļūdas. Reizēm riebjos pati sev,bieži sanāk sāpināt citus. Esmu Dārta,19 gadīga meitene,kura dzīvo ar savu daugu Dāvi. Mums ir mazs dzīvoklis Vecrīgā. Dāvim ir 23 gadi,viņš ir bārmenis. Viņš,tā pat,kā es,studē. Bija maija beigas,mums sakrājās daudz parādu. Viņš nolēma doties uz ārzemēm,sapelnīt naudu,lai varam,tā teikt, "savilkt galus". pienāca tā diena,kad viņam bija jādodas uz lidostu. Tas bija sāpīgi,bet neko darīt,kaut kā bija jāsamaksā par dzīvokli. Ceļš likās tik garš,lai gan tā nebija. Mēs klausījāmies mašīnas radio,kur sāka skanēt "Rozā lietus". Man acīs sariesās asaras,jo mīlēju Dāvi un negribēju,lai viņš aizlidotu,bet parādi tik ļoti spieda. Es pavadīju viņu līdz muitai,noskūpstīju,pateicu,ka mīlu un devos. Devos atpakaļ uz mašīnu,braucu mājās un raudāju,jo man sāpēja. Aizbraucu mājās un pagulēju pāris studas. Pamodos no tā,ka atnāca sms. Tas bija Dāvis : "Esmu galā. Ļoti mīlu tevi!"
Nākamajā dienā devos uz darbu. Es strādāju četru zvaigžņu restorānā. Tajā dienā tika rīkots bankets,par godu kāda laimīga pāra kāzām. Man par pārsteigumu,tur bija arī Andrejs,mans un Dāvja draugs. Mēs parunājām un viņš uzaicināja mani kādu dienu aiziet iedzert kafiju un apskatīt viņa jauno dzīvokli.
Mēs satikāmies pēc nedēļas. Aizgājām "Pie Gudegas". Tā ir burvīga,mājīga kafejnīca,netālu no manas mājas. Mēs dzērām kafiju,ēdām saldējumu,runājāmies un daudz smējāmies. Tajā brīdi man itkā aizmirsās sāpes par to,ka Dāvis ir aizlidojis. Es ieskatījos Andreja acīs un man prātā bija tukšums. Tukšums,kuru pēķšņi pārtrauca sms. Tā atkal bija no Dāvja : "Es tevi mīlu,zaķīt,pēc gada būšu atpakaļ un mēs apprecēsimies." Man acīs sariesās asaras un es vēlējos doties mājās. Andrejs mai pavadīja līdz pat durvīm.
Mācību gads beidzās un es tikai strādāju. Pēc darba aizgāju ar draudzeni uz kafejnīcu un tur atkal satiku Andreju. Nebiju sazinājusies ar viņu kopš tā vakara. Viņš uzaicināja mani uz kino un es piekritu. Mēs noskatījāmies interesantu komēdiju,kas ļāva izsmieties no sirds. Ar Andreju sāku satikties arvien biežāk,bija sajūta,ka esam labākie druagi,tomēr bieži skumu pēc Dāvja pieskārieniem un skūpstiem,nekas tos nespēja aizstāt,vismaz es tā tobrīd domāju...
TURPINĀJUMS SEKOS.
