Tātad-sveiki!
Es ņēmu piemēru no kādas paziņas un izdomāju publicēt savu gara darbu! ;D Protams-ir liela iespējamība, ka tas jums liksies prasts, varbūt tāpat kā mana valoda, zinu, ka būs daudz gramatisku kļūdu, bet būšu ļoti pateicīga un priecīga, ja jūs taisnīgi izteiksiet savas domas un padomus komentāros. Paldies! ;)
Prologs.
Es esmu parasts cilvēks.
Es BIJU parasts cilvēks.
Es BIJU cilvēks...
16.janvāris.
Es braucu savā blāvi dzeltenajā vabolītē. Šī bija drēgna un drūma diena raksturīga šai klimata joslai. Mans mazais nu jau mazliet novecojušais auto lēni virzījās pa pilsētas ielām.
Es jau trešo vai cetorto reizi šorīt ieskatījos atpakaļskata spogulī, lai pārbaudītu savu izskatu.
Mani tumši brūnie, cirtainie mati krita pār pleciem kā dzidrs ūdenskritums. Biju uzvilkusi tumši zaļu, garu un biezu džemperi, pieskaņojusi bēšu šalli, un kājās uzrāvusi gaiši zilas džinsas un novalkātās iecienītās kedas. Patiesībā man šķita, ka esmu skaista, bet tā laikam domāju tikai es.
Es maldījos pa Sterlingas ielām īsti nezinādama vai es šodien vēlos mācīties vai ne. Mana pirmā semestra liecība neizskatījās spoža , bet tomēr es biju sekmīga.
Tā kā šodien garastāvoklis bija labs, nosliecos par labu skolai. Pagriezos pa labi, lai pa galveno ielu lai nonāktu skolas pagalmā. Tā kā bija tikai astoņi, es vēl ieskrēju mazā, manis iecīnītā veikaliņā, lai nopirktu sev karstu, atsvaidzinošu kafiju.
Es iesoļoju veikalā meklējot maku savā somā, kad pēkšņi apstājos kā iemieta.
Man priekšā stāvēja Beatrise. Tā bija sadistiska maita, kas domāja tikai par sevi. Es vēl izsakos maigi un kodolīgi. Katrā ziņā man viņa riebās. Viņa bija "pareizā" citu acīs, bet tikai vienaudži (un arī ne visi) zināja kāda viņa ir patiesībā. Tā kā viņai ir nauda un skari, viņa apzinājās, ka viņai ir arī vara!
Es salti, nepievēršot viņai uzmanību, aizsoļoju garām, bet mani iztraucēja pretīgi spalga balss:
-Sveika, Emī, saulīte mana!
Es dzirdēju kā viņai aiz muguras zviedz viņas līdzskrējējas. Tikai tagad apcirtos un ātri aplūkoju viņu.
Hmm.Viņas stiliņš bija vienkārši maucīgs. Krekliņš, kas sniedzas knapi pāri dibenam, ādas jaka, tīkliņzeķubikses, spici augstpapēžu zābaciņi. Teikšu īsi un patiesi-prostitūta.
Manas atbildes kā vienmēr bija gatavas-Ūūū...Domāju, ka Ferels šodien kādam citam piesītas kanti, jo viņam būs...nu....kauns staigāt ar tādu mauku...Protams, ja tu zini, ko nozīmē vārds 'kauns'.
Viņa skaitījās gudra, lai gan īstenībā vienkārši sēdēja blakus klases zubrei un atpirka kontroldarbu rezultātus.
Viņa uzsmaidīja žilbinošu smaidu, un devās pie kases. Viņa šeit tikai iepirka cigaretes un alkaholu.
-Man kā parasti!
Parasts pircējs nebūtu neko pamanījis, bet tā kā man tas nebija noslēpums, es zināju , ka te vienmēr stāv divas krūzītes-vienā bija cigaretes, bet otrā-alkohols. Ja viņa saka-kā paratsi- tas nozīmē cigaretes. Ja-dubulto-tad abus divus.
Viņa ar pārdevēju mazliet paflirtēja un tad devās uz savu mašīnu.
Es ātri nomurmināju kaut ko par kafiju, un saņemot to devos uz mašīnu.
***
Skolā biju desmit minūtes pirms stundu sākuma. Pārdomāju šodienas plānu. Tā...Vēsture, psiholoģija, spāņu valoda, fizika, angļu valoda, angļu literatūra, ekonomika, ģeogrāfija...Kāpēc es izvēlējos toeši šo dienu?Vēl bija iespēja atkāpties, bet tomēr...Tomēr palikšu pie sava.
Vēsture un psiholoģija pagāja ātri,bet spāņu valoda vilkās, jo man vienkārši negāja prātā tie visi vārdiņi un gramatika ir kaut kāds dīvains svešvārds, man šajā nozarē īsti nesanāk...
Vispār visa diena aizskrēja nemanot. Es aizbraucu mājās un izlēmu pastaigāties. Mana māja atradās pie pilsētas robežas, kur sākās bezgalīgi tāls un garš mežs. Tā kā to pazinu jau no bērnības, man nebija bail tajā doties.
Es ,priecājoties par zaļojošo koku lapotni, devos mežā. Biju jau meža vidū, kad pēkšņi uznāca stiprs, pat vētrai līdzīgs vējš. Viss sagriezās, bet jutu, ka atrodos tur pat. Man šķita, ka kritu lai gan stabili stāvēju uz kājām apsūnojušajā ieplakā.
Un tad es pamanīju it kā nemanāmu kustību, ēnu, kas kustējās maigi, bet skarbi. Es spēju to sagaršot. Tā garšoja kā....kā saldējums vasarā, bet tā bija sūra. Kā saule un mēness, kā diena un nakts. Un tad kaut kas nošvirkstēja gar manu plecu atgrūžot mani atpakaļ...
mani vari saukāt Tūtiņš, atceries???