Mans vārds ir slinkumiņš. Un es esmu pasēdis šito autori! Bet ja tā godīgi, tad man žēl, ka ātrāk nevarēju uzrkastīt. Ceru, ka patiks.
Pirmais iespaids.
Rīts mani atsvaidzināja. Manā prātā vīdēja vien dažas atmiņas par murgu, bet tomēr-tas vajāja visu dienu. Kad pamodos Ēnas vairs nebija man blakus, bet es par to īsti nesatraucos. Mana nervu sistēma beidzot sāka sadzīt pēc pēdējo dienu pārdzīvojumiem.
Iegāju vannasistabā. Nomazgājos, un jutu kā ūdens veldzē manu satraukumu. Tas rimās līdz brīdim, kad tas vairs nebija manāms.
Uzrāvu čības, treniņbikses un krekliņu, kas pagadījās, jo uzskatīju, ka nevajag nez ko postos.
Izgāju no istabas un tikai tad sajutu, cik īstenībā istabā ir bijis karsti. Gaitenī bija salīdzinoši vēss. Ieskrēju istabā un uzrāvu džemperi. Izgājusi gaitenī jutos daudz labāk.
Devos virzienā, kas pēc manām domām veda uz ēdam zāli. Vlads par nožēlu bija nozudis neīstajā brīdī. Klejoju pa tukšjiem gaiteņiem. Man šķita, ka mēs esam simtiem.
Man pretī nāca kāda maza auguma sieviete. Viņa bija ģērbusies ikdienišķi, bet ne tā kā viņa atrastos mājās. Sajutos mazliet neērti.
Viņa nemaz neskatījās uz mani, itkā speciāli aizgrieza galvu un aplūkoja tumšās sienas. Es jutu, kā mani atstumj pat ar mani nerunājot. Un tas bija pats sliktākais.
Es dzirdēju čalu un nodomāju, ka tur varētu būt ēdnīca. Protams varēju doties uz kādu no kafejnīcām, bet gribēju iejusties.
man bija taisnība, jo es iegāju ļaužu pārpildītā telpā. Tur bija letes un daudz galdu, un gandrīz pie katra bija kāds bariņš. Es devos taisni uz letes pusi.
Šodien pusdienās bija mazliet vārītu kartupeļu, vistas fileja un pusīte ābola. Protams-tas bija garšīgi, bet biju apbēdināta, ka nevarēju izvēlēties. Bet vismaz nebija jāmaksā.
Es nolūkoju kādu tukšu galdiņu. Jau devos uz to pusi, kad pēkšņi no telpas otras puses man kāds uzsauca.
-Emīlija! Nāc šurp!
Es pagriezos. Uz krēsla bija uzkāpis Vlads, bet krēsls zem viņa svara ļodzījās. Es iesmējos par skatu kāds varētu būt viņam nokrītot. Krasi mainīju virzienu un gāju pie viņa ar lieliem, plašiem soļiem.
Kad pienācu pie galdiņa, vienīgi Vlads uz mani skatījās. Viens no vīriešiem blenza uz kartupeļiem, kurus laika nedomāja aiztikt. Meitene, kas varēja būt manā vecumā, lūkojās uz Vladu. Skatiens bija mazliet dusmīgs, bet citādi tajā bija iekāre. Es iepletu acis. Tas bija mazliet dīvaini. Vīrietis kreisajā pusē Vladam bija ar mani pret muguru. Izskatījās, ka viņš nemaz nevēlas pagriezties. Krēsls Vladam otrajā pusē bija tukšs, bet tam blakus sēdēja sieviete, kas skatījās uz manu pusi, bet tikai no mana skatupunkta varēja redzēt, ka viņa skatās man gar plecu. Laba viltība.
Apsēdos pie apaļā galda, labajā pusē Vladam, jo tas bija vienīgais brīvais krēsls.Vlads pagriezās pret mani skatīdamies tieši acīs. Viņš pasmaidīja kā bērns. Kā bērns, kas dabūjis konfektei. Man bija slikta nojauta, ka biju tā konfekte.
-Čau, Ema! Es tevi drīkstu tā saukt, vai ne?-viņš apstājās uz mirkli, lai es vispirms saprastu, ko viņš ir pateicis un tikai tad turpināja.- Es gribu tevi iepazīstināt ar saviem draugiem.
Šī ir Lilija,-viņš pamāja uz meitenes pusi, kas pēkšņi novērsās no Vlada sejas.-Viņa šeit ieradās pirms pieciem gadiem. Tad viņai bija 18-tikpat cik tev.
Tas ir Viljams, bet mēs viņu saucam tikai par Vilu. Viņš un viņa dzimta ir cēlusies kaut kur Anglijā, bet viņš šeit nonāca dēļ Sjūzenas,-Vispirms viņš pamāja uz vīrieti, kas novērsās no kartupeļiem un sievieti, kas bija skatījusies man pār plecu. Viņa vārgi pasmaidīja.-Sjū apciemoja draugus Anglijā, kad viņa sastapa Vilu. Pārsteiguma brauciens pie draugiem izpalika, bet nedomāju, ka viņi gribētu uzzināt patiesību.
Viņš vārgi pasmaidīja un tad nolieca galvu.
-Un tas,-viņš atsāk ar jaunu sparu pamājot uz vīrieti, kas pret manibija sēdējis ar muguru.- ir Kails. Viņam drīz apritēs 200 gadadiena.
Es palūkojos Kaila sejā. Viņš mani nopētīja ar seju, kas bija piepildīta tumšām dusmām. Es sarāvos.
Es pasmaidīju vārgu smaidu, kas laikam nebija diez ko uzmundrinošs. Visi novērsās un knibināja savas pusdienas. Tas noteikti nebija labs pirmais iespaids un es sāku šaubīties vai es esmu te gaidīta.
