Nu lūk arī otrā daļa ceru kad sapratīsiet 
Kad mamma aizbrauca es devos uz savu istabu.
Pēc neilga laika Kitija ienāca manā istabā ar skaistu melnu kleitu.
-uzmēri! Vajadzētu derēt!- viņa man pavēlēja un es klausīju.
Kleita man derēja kā uzlieta. Viņa bija tik pieguļoša un izskatījās ideāli uz mana auguma.
- Ideāli! Rīt vakaram derēs. Uz sešiem esi saģērbusies un uzkrāsojusies! - viņa man atkal pavēlēja.
- Kāpēc? – nesaprazdama kas notiek pajautāju.
- Mamma teica lai es tevi ņemu līdzi kad kaut kur eju un man rītā jāiet uz tusiņu, bet ja neņemšu tevi līdzi man oma neļaus palikt tur pa nakti.- viņa vēsi atbildēja un devās projām.
Visu vakaru prātoju uz kurieni mēs iesim.
Pulkstenis bija 17:40 kad es jau biju sataisījusies un māsa ienāca manā istabā.
- Laiks doties.- viņa sacīja
- Bet, nav taču vēl seši- es protestēju.
- Divdesmit minūtes ceļā- viņa teica un aizgāja.
Tā nu mēs devāmies man nezināmā virzienā. Kitija labi pazina šo rajonu tāpēc gājām ļoti ātri un pa mazām, šaurām un netīrā šķērsieliņām.
Kad nonācām galā, manam skatam pavērās liela balta privātmāja, no kuras ļoti skaļi skanēja mūzika.
- Ej iekšā izpēti māju, padejo, dari ko vien gribi tikai atceries kad pulksten 23:00 tev jābūt šeit.- Kitija pateica un pazuda manam skatam kaut kur aiz mājas.
Es vēl kādu brīdi pastāvēju pie mājas un tad devos iekšā, jo vakars bija diezgan vēss. Kad iegāju lielajā plašajā mājā man neviens nepievērs uzmanību, it kā es šeit nemaz nebūtu. Tas mani priecēja, jo nevēlējos lai kad man pievērstu uzmanību.
Tad izspraucos cauri dejojošo cilvēku pūlim ieraudzīju pie sienas stāvam kādu puisi.
Viņš bija pagara auguma, tumšiem matiem un zilām acīm.
Kad biju viņu nopētījusi devos tālāk uz gaiteni apskatīt gleznas, kas bija piestiprinātas pie sienām. Kad labu laiku biju pētījusi gleznas dzirdēju kādu pienākam no mugurpuses man klāt
- Sveika –šī nezināmā balss mani sveicināja.
- Sveiks- pagriezusies sacīju un apreibdama no šī cilvēka smaržām. Pēc kāda laika atguvusies sapratu kad šis cilvēks ir puisis, kas stāvēja pie sienas.
- Nekad agrāk neesmu tevi šeit redzējis.
- Nekad neesmu šeit bijusi- nedomājot attraucu un tad es sapratu cik muļķīgi tas izklausījās.
