Ķermeņa dvēsele !!!1

Cilvēks sastāvs no dažādām ķermeņa daļām, kuras pēc situācijas un vēlmes tiek liktas darbībā. Kā jau mēs saprotam, mašīna nespēj braukt uz priekšu bez benzīna, un lampa nedeg, ja to neieslēdz. Līdz ar to ķermenim ir sava veida palīgs kā stimuls vai avots, no kā šis ķermenis kustās – dvēsele.
Dvēsele ir cieši, cieši ieslēgta ķermenī, kas kā mazs rūķītis mudina ķermeni uz darbiem. To var ar nosaukt kā ķermeņa dzinēju. Dvēseli neviens nekad nav redzējis, bet visi par to tik ļoti runā un runā. Dvēsele ir kā mākslas objekts, kuru mūždien cilveki iztēlo kā kaut ko skaistu. Var teikt, ka tā ir kā mans otrais es, kas slēpjas un nevienam nerādās.
Mana ķermeņa valodas, dvēseles valoda? Kā lai izprot šo tik ļoti tēlaino teikumu, kuru katrs, manuprāt, spēj uztvert pa savam. Tik ļoti gribas runāt par kaut ko skaistu un tēlainu, par ko tādu, ko nevar sataustīt. Tomēr mēs jūtam, ka iekšēji kas tāds mūsos pastāv. Ķermeni jau var sataustīt, bet dvēsele. Kas vispār zin kas ir ta dvēsele ? Ļaunais vai labais ? Iņ un Jaņ ?
Saprotams, ka ķermeni kaut kas kontrolē. Viss saprātu. Ķermenis tiek kontrolēts pateicoties dvēselei. Dvēsele norīko ķermeni rīkoties, piemēram, šī saka: „ejam paēst”. Un ko dara ķermenis? Protams, iet pie ledusskapja un meklē, ko ēdamu. Notiek vesela darbību virkne, kuru saka dvēsele. Rodas jautajums, kad tad dvēsele padod ziņu ķermenim ko darīt ? Kas, viņa sūta kaut kādas mobīlās sms ziņas ? Vai arī šī sazinās caur internetu? Pagaidi nu, kāds internets, kāds sms, tas tak ir kaut kas nereāls. Dvēsele saistīta ar internetu un telefonu. Nopietni ?
Reliģijā sakot, kad dvēsele ir nemateriāls esamības kodols. Dvēselei raksturīga spēja just, domāt un apzināties sevi. Par dvēseles mūžību esot divi viedokļi- ka cilvēki, kas saka, ka tā esot mirstīga un citi, kas saka, ka tā dzīvo mūžīgi, jo ta ir unīkāla, katrā cilvēkā sava. Runā, ka tā ir kā pēcnāves dzīve, kaut par to arī ir daudzas mistērijas.
Tad kas ir tā Dvēsele? Interesants jautajums. Reizē ar to redzamo cilvēka daļu, ķermeni, pastāv arī cilvēka neredzama daļa, ko sauc par dvēseli. Sanāk, gan cilvēki, gan dzīvnieki sastāv no divam daļām- redzamās un neredzamās. Saka, ka Dvēsele atnāk pie mums, uz cilvecisko pasauli, un pēc savas gribas iemiesojas kāda ķermenī. Izdara savu darāmo un, pēc cilvēka ķermeņa nāves, atgriežas savā pasaulē, mums neredzamajā pasaulē, bet visiem tik tuvā un zināmā.
Un beigu beigās saka, ka Dvēselei pastāvot seku pēctecības un celoņu likums. Mūsu valodā saukta par karmu. Kā saka, ka mūsu dvēsele iemiesojas nakamaja mūsu ķermenī, tad mums nākas baudīt sekas savai ieprieksējās dzīves rīcībām. Tad jau sanāk tā, ja cilvēks ir bez dvēseles un 80% no cilvēka organisma ir ūdens. Ja dzīvē nav ne sapņu, ne mērķu, principā viņš ir vertikāla peļķe.