Apkārt valdīja pillnīgs haoss. No griestiem karājās izkropļoti cilvēku līķi, skapīšos bija izvietoti cilvēku kauli un ķermeņa daļas. Grīda un sienas bija pilnībā klāti asinīm. Dažviet pārgriezto artēriju radītās asinstrūklas bija aizsniegušās līdz pat griestiem, veidojot nežēlīgus atgādinājumus par to, kas šeit bija noticis vairāku gadu garumā. Šo vietu sauca par ‘’Kautuvi’’.
‘’Kautuves’’ ārpuse izskatījās tāpat kā visas pārējās mājas – vienkārša māja ar bēniņiem un nelielu pagalmu apkārt. Arī rajons, kurā tā atradās, bija salīdzinoši kluss un mierīgs. Tieši tāpēc neviens visus šos gadus nebija iedomājies meklēt tieši šeit. Tomēr mājai bija arī plašs pagrabs, kurš bija pārvērsts par vienu no nežēlīgākajiem masu kapiem pilsētas vēsturē.
Apskatot ‘’Kautuvi’’ tuvāk, gan bija skaidrs, ka policisti to bija uzgājuši arī agrāk, bet te nu tie karājās no griestiem – izkropļotiem locekļiem, nolaistām asinīm un sākuši sadalīties...
Skumjākais bija tas, ka pats ‘’Miesnieks’’ joprojām nebija atrasts. Viņš bija paspējis notīties uzreiz, kā saprata, ka šoreiz tiks pieķerts. Un neviens pat īsti nezināja, kā viņš vai viņa izskatās. Viņš savu identitāti slēpa izcili.
Policija šo gadu laikā, izmeklējot daudzās cilvēku pazušanas, bija savākusi ļoti atšķirīgas liecības par to, kā ‘’Miesnieks’’ izskatās. Cilvēki, kuri upurus bija redzējuši pēdējo reizi, liecināja gan par to, ka viņi devušies prom ar kādu pusmūža vīrieti, gan dāmām pensijas vecumā. Reiz pat bija liecība, ka ‘’Miesnieks’’ esot seksīga blondīne ap 25 gadiem...
‘’Kautuvē’’ iezvanījās telefons...
