Nē, nē. Tas nav nevainīgais, pūkainais deputāts. Nē, arī ne lielā mamma Brisele. Nu taču, tad tam jābūt Lielbritānijas zemeņu lasītājam? NĒ! Un nē, arī ne pēdējie aizdomās turamie par valstisko pamatu graušanu - krievvalodīgie. Diemžēl, arī viņi, kas cīnās par savu interešu aizstāvību, tie nav. Bet pag... Kas tad? Kas patiesīvā gremdē Latvijas valsti - grauj ekonomiku, pārdod valsts lepnumu, izzog pensionāru maciņus, ar kājām spārda valstiskuma paliekas? TAS ESI TU - LATVIETI!
Ieelpojam.
Lai arī cik skumji tas nebūtu, tieši mēs paši esam arī pie tā vainīgi. Likums pieļauj izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, likums pieļauj krievvalodīgajam runāt kādā valodā ērtāk, likums pieļauj arī viņam likt plāksnīti vairākās valodās ar ielas nosaukumu, uz kuras dzīvo, pie sava nama durvīm, likums pieļauj pilsonību dalīt cilvēkiem, kuru patiesās intereses nav pilsonības iegūšana, bet valsts pamtu graušana. Likums pieļauj jebkuram darīt jebko. Un kurš rakstīja likumus? Krievvalodīgais? Eiropa? Kaimiņš? NĒ! Tas bija latvietis.
Tik daudz par to, kas pie tā visa ir vainīgs. Labi. Kopumā esam nodzīvojušies līdz kliņķim. Šņabi izdzēruši, naudu notriekuši un prom uz ārzemēm. Mūsu mentalitāte ir iemesls, kāpēc nespējam savākties. Palasot komentārus blakus dzīvojošajā informatīvajā telpā, rodas iespaids, ka, pat ja krievvalodīgā viedoklis būs pretrunā ar cita krievvalodīgā viedokli, viņš vienmēr aizstāvēs savu tautieti. Bet ko dara latvietis? Latvietis kodīs acīs par pilnīgi visu - viens šovā slikti nodziedājis, otrs duraks pie valsts stūres sēž, trešais droši vien apkrāpis cilvēkus, lai nopirktu jaunu mašīnu. Nedod Dievs kaimiņš biznesu uzsācis...
Agrāk fizikas stundā mācija, ka karavīru pulks, kas dodas pāri tiltam pilnīgi vienādos soļos, spētu tiltu sagraut. Un šī fizikas teorija ir precīzs atspoguļojums pašreiz notiekošajiem procesiem - krievvalodīgie, pat varbūt ar pretrunīgiem mērķiem, bet vienā solī maršē tādējādi sašūpinot mūsu pašu valsts iekārtu. Bet mēs? Letiņi? Pēc mūsu kopīgas maršēšanas pat margas nesakustas. Mēs nespējam vienoties, nespējam rast risinājumu, jo visu laiku lūram viens otram uz nagiem. Pūstam savā sulā, īgņojamies par visu. Un visi citi ir vainīgi, bet tikai ne mēs paši.
Mēs esam vairāk, kā krievvalodīgie, bet mūsu soļi ir klusāki kā vienai piekttdaļai otras kopienas. Paši esam vien pie tā vainīgi.
