Ceļojums uz Kipru mums bija ieplānots jau tikai dažas dienas pēc pārsteiguma e-pastā. Par to, kāpēc man pavisam noteikti vajadzēja aizvest Alisi ceļojumā, es pastāstīju iepriekšējā rakstā.
Es redzēju, ka Alisei par gaidāmo piedzīvojumu mirdzēja acis. Un varēja pamanīt, ka viņai ir liels lepnums, par to, ka visu saplānojusi pati! Tikmēr man galvenais bija fakts, ka viņa vispār vairs nepieminēja Kuldīgas braucienu un atstāšanu pie Dailes teātra durvīm. Pēdējās dienas pirms ceļojuma pavadījām praktiski kopā. Šī perioda spilgtākais notikums sākās, kad kādā rītā nevainīgi ieminējos, ka gribētu uztaisīt foto sesiju ar M6, jo kopš tiku pie mašīnas stūres, esmu vairāk baudījis braukšanu, nevis kārtīgi to sabildējis un atrādījis pasaulei. Alise prasīja, vai tad es bildēšu tikai mašīnu? Parasti bildēs pie mašīnām vajag skaistas meitenes. Līdz šim es arī pašu Alisi tā īsti nebiju bildējis. Vismaz ne tā, kā man patīk bildēt citas meitenes, kuru pikantās bildes esmu salicis savā blogā un instagram kontā. Tā mēs ar Alisi lēnām aizrunājāmies, ka viņa ir gatava būt par modeli seksīgā fotosesijā. Aiziet! Aizvedu mašīnu uz salona tīrīšanu, sagaidīju kamēr Alise sataisīsies un sākām sesiju.
Es gan neko daudz no šīs fotosesijas negaidīju, jo Alise seksuālā ziņā nav tik traka un bezbailīga kā Dace vai Ramona un tas parasti atspoguļojas arī fotosesijās. Bet šoreiz viņa mani patiešām pārsteidza. Alise pēkšņi parādīja sevi no cita skatu punkta. Apskatieties bildes un paši sapratīsiet. Es gan nezinu vai tas bija gaidāmā ceļojuma dēļ, vai fakts, ka viņai tik ļoti patīk mans M6, bet kameras priekšā viņa bija gatava realizēt visas manas idejas un rezultāts arī bija labs. Mēs abi bijām pacilāti, viegli uzbudināti un ar dzirkstelēm acīs. Pēc fotosesijas mums bija arī labākais sekss līdz šim. Un mēs pat netikām līdz mājām, viss notika tur pat mašīnā pazemes stāvvietā.
Bet kā tad mums gāja Kiprā? Laikam ievads par šo braucienu sanāca daudz interesantāks nekā pats ceļojums. Pats es Kiprā nebiju bijis, bet zinu no pokera draugiem, ka tā ir pokeristu paradīze. Vienīgi tas viss ir Ziemeļkiprā, jeb turku kontrolētajā daļā. Mums apartamenti bija netālu no Pafosas, kas atrodas dienvidrietumos. Apartamenti bija atsevišķā pilsētas daļa, kurā pie paša vidusjūras klinšainā krasta bija izkārtojušies dažādi kurorti. Nevarētu teikt, ka Kipra atstāja uz mani kādus spēcīgus iespaidus, izvēlētā viesnīca nebija tā teikt “pirmā svaiguma”, noteikti neko tādu pats nebūtu izvēlējies. Protams klimats bija pilnīgi savādāks, patīkami pēc patstāvīgā aukstuma ievilkt pilnas plaušas ar siltu gaisu un nostāties zem saulītes maigi sildošajiem stariem. Pabraucot tālāk no pilsētām pārsvarā bija kalnains un sauss, arī visa piekraste bija klinšaina. Pieejas jūrai bija salīdzinoši maz, un arī tās pludmales, kas skaitījās labiekārtotas, bija akmeņainas un nepārāk koptas. Kopumā vairāk laika pavadījām kurorta baseinā ne jūrā, jo, man personīgi, jūras sāļums ne lapbrāt gāja pie sirds. Sastaptie vietējies spēcīgi atšķirās no tūristiem, kas arī lielākoties bija krīta baltuma, apaļīgi briti. Vietējie bija brūnāki, smaidīgāki un dzīvespriecīgāki, vot ko dod regulārs D vitamīns. Pasmelties prieku un sauli bija arī mūsu galvenais mērķis šeit, kas noteikti izdevās.
Vēl ļoti gaidīju iespēju pavadīt laiku citā vidē ar Alisi. Ja godīgi, domāju, ka pēc fotosesijas un ceļojuma iespaidā Alise būs atvērusies arī seksuālā ziņā, jo līdz šim sekss ar Alisi bija diezgan vienveidīgs un nedaudz garlaicīgs. Nepārprotiet, tas nav slikts, jo Alise ir ļoti simpātiska un ar ļoti labu augumu, bet pietrūkst kaut kādas odziņas. Es pat neiebilstu, ja viņa seksā iepļaukātu un iekostu man, liktu viņu sasiet ar siksnu vai kāda cita veidā izpaustos. Bet mums vienkārši bija parasts sekss. Un ceļojumā pat tas gandrīz nesanāca, jo diemžēl Alisei sākās īpašās dienas. Šai ziņā biju patiešām vīlies.
Pirms ceļojuma mums bija doma, ka visu laiku dzīvosim viesnīcā un automašīnu neņemsim, jo stūre te ir, kā Anglijā, labajā pusē. Tomēr, nodzīvojuši uz vietas trīs dienas, sapratām, ka gribās apskatīt ko vairāk tikai par vienu pilsētu un vajadzīga nomas automašīna. Tomēr automašīna vismaz mums deva brīvību. Atlikušās visas dienas mēs vizinājāmies pa Kipru. Vislabāk mums patika pilsēta Limosola, kurā bijām pat vairākas reizes. Limosola krasi atšķīrās no pārējām Kipras pilsētām. Tik tiešām Eiropeiska metropole, kura bija ar saviem debesskrāpjiem un cilvēku pilnām ielām. Īpaši romantiska bija pilsētas promināde, kur iegriezāmies pāris vakarus tikai atmosfēras dēļ – ielu muzikanti, tirgnoņi un smaidošu cilvēku jūra. Arī Limosalas vecpilsēta bija ļoti kopta, un antīka. Tur tik tiešām varēja sajust senās Grieķu kultūras auru ar arhitektūrai raksturīgajām celtnēm.
Mēs vēl ļoti gribējām apskatīt galvas pilsētu Nikosiju un pie viena iepazīt salas turku daļu. Nikosija patiesībā ir ļoti interesanta pilsēta, jo tās vidū ir robeža uz Ziemeļkipru. Robežā ir pilsētas vidū. Iedomājies, ka staigā pa Vecrīgu un pēkšņi pilsētas vidū ir robeža, kur var iziet no Eiropas savienības un nonākt turku kontrolētā pilsētā. Alisei jau ļoti gribējās apmeklēt šo vietu, bet tas nebija tik vienkārši. Noskaidroju, ka ar mūsu īres auto braukt tur mēs nedrīkstam. Lai pārietu pāri robežai, mums bija jāuztaisa ātrie covid testi. To veiksmīgi izdarījām un ar kājām devāmies pilsētas daļā, kas ir ārpus Eiropas. Tā patiešām bija cita pasaule. Uzreiz pēc robežas mūs sagaidīja tirgus, pilns ar visādiem fake brandu izstrādājumiem. It kā dzirdēts, ka kvalitāte šiem pakaļdarījumiem esot pat abrīnujumi laba, tomēr es atļāvos nopirkt sev tikai Hugo boss iešļūcenes. Nevis tāpēc, ka tās ir Hugo boss, kuras maksā 10 EUR, bet tāpēc, ka biju aizmirsis paņemt līdzi baseinam paredzētus apavus. Alise gan, kā jau dāma, te iepirkās ne pa jokam. Un tikai pēdējā veikaliņā pirms robežas mums pateica, ka mantas iepirkumu maisos caur robežu nest nevarot. Jo parastā Kipra esot Eiropas savienība, kur pakaļdarinājumi nav atļauti. Atļauti ir tikai jau lietotas drēbes pašu vajadzībām. Tāpēc, lai tiktu pāri robežai ar visiem pirkumiem, mums bija jānoplēš visas birkas un jāizliekas, ka visu šo jau lietojam ikdienā. Tā nu Alise uzvilka nesen nopirkto sporta tērpu, pārējās lietas mēģinājām sabāzt viņas jaunajā somiņā, bet beigās nācās vēl man nopirkt vienu mugursomu, kur salikt pārējās mantas. Kaut kā tomēr mums izdevās tikt atpakaļ Eiropas savienībā ar dažādiem feikajiem labumiem no turku zonas.
Vēl es biju dzirdējis par spoku pilsētu – Varošu. Pirms septiņdesmitajos gados Turki iebruka Kiprā, tas skaitījās lielākais kūrorts Eiropā, kur devās arī visas slavenības no Eiropas un ASV. Pēc iebrukuma iedzīvotājiem nācās 2 dienu laikā pamest pilsētu un kopš tās dienas pilsēta ir slēgta un pamesta. Tur pat bija auto rūpnīca, kur ir palikušas automašīnas, kuras nekad nav redzējušas un neredzēs savus saimniekus. Man jau visi šie fakti ļoti vilināja apciemot, bet tas ir aizliegts. Pamesto pilsētu kontrolējot turku militāristi. Tur nedrīkstot atrasties un veikt fotogrāfijas, bet neskatoties uz to, pilsētu katru gadu apmeklē vairāki tūkstoši tūristu. Diemžēl Alisi pierunāt apmeklēt šo vietu man neizdevās. Šī iespējams bija pirmā reize, kad Alise nebija pierunājama uz kaut ko. Acīmredzot visa sniegtā informācija viņu bija patiešām nobiedējusi. Šis piedzīvojums man izpalika. Parunājoties ar senu pokera draugu, sapratu, ka turku daļā vēl aizvien notiekot labākie pokera turnīri ar karstasinīgajiem turkiem, kas pokerā skaitās vieni no labākajiem klientiem. Es domāju, ka būs uz Kipru jāaizbrauc vēlreiz, šoreiz gan turku daļu, kur jāizmēģina veiksme kādā pokerturnīrā un cerams drosmīgākā kompānijā jāapmeklē Varoša.
Kā šis ceļojums ietekmēja mūsu attiecības, lasi bloga turpinājumā - https://mistersx.com/kas-notiek-kad-meitene-tevi-aizved-celojuma/?utm_source=spoki&utm_medium=post
