Anatolijs Petrovičš Bugorskis, krievu zinātnieks, iespējams, ir vienīgais dzīvais cilvēks, kurš ir iebāzis galvu iedarbinātā daļiņu paātrinatājā. Pārsteidzoši, bet ņemot vērā apstākļus, viņam ir izdevies izdzīvot ar salīdzinoši nelielām traumām.
Kas notiek, kad iebāž galvu daļiņu paātrinātājā?71
2147
11
Bugorskis bija zinātnieks Augstu Enerģiju Fizikas institūtā Protvinā. Viņš strādāja ar padomju daļiņu paātrinātāju sinhrotronu U-70.
Trīspadsmitajā jūlijā, 1978. gadā, Bugorskis pārbaudīja sabojājušos ierīci. Tajā brīdī, kad viņš pārliecās pāri kādai ierīcei, viņa galva iestrēga paātrinātāja daļā, caur kuru traucās protonu kūlis. Pilnīgi iespējams, ka tajā brīdī viņš ieraudzīja gaismu "spožāku par tūkstoti sauļu". Pats interesantākais ir tas, ka šajā brīdī viņš nejuta sāpes.
Brīdī, kad stars iegāja Bugorska galvaskauasa aizmugurē, tā absorbētā doza bija 2000 greji, bet no galvaskausa izejot, jau 3000 greji. "Grejs" ir SI mērvienība, ar kuru mēra absorbētās enerģijas daudzumu. Viens grejs ir līdzvērtīgs vienam absorbētās enerģijas džoulam uz kilogramu. Šo mērvienību ikdienā var sastapt rentgenaparātos.
Lai saprastu lielo enerģijas daudzumu, 5 greji izraisa gandrīz neizbēgamu nāvi 14 dienu laikā. Tiesa, neviens līdz tam nebija izjutis radiāciju protonu vaidā, kuri traucas gandrīz ar gaismas ātrumu.
Kā redzams attēlā, stars izgāja cauri Bugorska galvas aizmugurei un iznāca netālu no viņa deguna. Neilgi pēc tam, kad tas notika, Bugorska sejas kreisā puse piepampa līdz neatpazīšanai. Viņu nekavējoties nogādāja slimnīcā, lai veiktu izpēti, jo tas bija līdz tam nepieredzēts gadījums, un sniegt nepieciešamo palīdzību. Visi bija pārliecināti ka viņš nomirs tuvāko dienu laikā.
Lai gan āda reģionos, caur kuriem izgāja stars, tuvāko dienu laikā pamazām nolobījās, Bugorskis nenomira kā tika paredzēts. Stars ne tikai izdedzināja ādu, bet arī galvaskausa daļas un smadzeņu šūnas. Tomēr, laikam ritot, viņš spēja ar to visu sadzīvot. Par spīti tam, ka stars izdedzināja daļu viņa smadzeņu šūnu, viņa intelektuālās spējas palika nemainīgas. Negatīvie iespaidi uz veselību neizrādījās nāvējoši. Viņš kļuva kurls kreisajā ausī un no tā laika izjūt nepārtrauktu traucējošu troksni. Kreisā sejas puse pamazām kļuva paralizēta nākošo divu gadu laikā. Turklāt garīga piepūle viņam sagādā lielākas grūtības, tomēr viņam izdevas pabeigt Ph.D. grādu pēc notikušā. Interesanti, ka tagad paskatoties uz Bugorski, būtu redzams, ka puse viņa sejas ir novecojusi atbilstoši vecumam, bet otra ir kā sastingusi laikā, 19 gadus iepriekš.
