Kārlija [3]6

Iepriekšējā daļa - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Karlija-2/715343

Sveiki visi, kas lasa manu ne visai interesanto rakstu.

Es atvainojos, ka vakar nebija jaunās daļas, kā solīju. Mūsmājās dators iet uz izķeršanu, pareizāk sakot, es pie viņa netieku.

Man kaut kā trūkst ideju rakstam, jo nezinu, kas Jums šķitīs interesanti. Viss, ko esmu ieplānojusi rakstīt, jau kādu reizi ir bijis citos spoku rakstos un es nevēlos špikot idejas. Tāpēc varbūt, ja kādam ir kāda ģeniāla ideja, var rakstīt man vēstulē un iespējams es to izmantošu nākošajā daļā, jo galvenais ir, lai Jums patīk un ir interesanti lasīt. :)

***

Nepaguvu atvērt durvis, lai ieaicinātu klauvētāju, kad tajās parādījās Roberts.

-Vai tev viss kārtībā? Tu ilgi nenāci lejā un nodomāju, ka varbūt esmu tevi kaut kādā veidā aizvainojis, kaut arī mani nodomi bija tikai labi. - Roberts atkal ar savām žēlīgajām acīm lūkojās uz mani un šķiet, ka bija laiks kaut ko atbildēt.

- Nē, Robert, tu mani neaizvainoji. Es tiešām negaidīju, ka vēl kādu reizi tevi satikšu un negaidīju, ka no tevis saņemšu šādu dāvanu. - Es nespēju sakarīgi domāt un nespēju viņam neko vairāk pateikt. Manā galvā šobrīd atrodas liela putra, no kuras iespējams es nemaz nevēlos tikt vaļā, jo es tā pat uz viņu dusmojos. Zinu, ka viņš atvainojās un paskaidroja, bet tas ir tikai video. - Varbūt viņš meloja un vēlās tādādā veidā mani atgūt? - Nē, nē. Izmetu šīs domas no sava prāta. - Man ar viņu ir jāparunā, bet to es darīšu tad, kad saņemšu visu drosmi. - Pies sevis domāju tik ilgi, šķiet, ka pagājusi vesela mūžība kopš es klusēju, bet arī viņš nav atbildējis, kaut gan, viņam jau nemaz nav ko atbildēt, jo tā, kas atbildēja, biju es.

- Tiešām? Mēs varam parunāt, ja tev nav kaut kas skaidrs, Kārlij. - Roberts nervozi staigāja šurpu turpu un gaidīja, kad es kaut ko jautāšu, bet esmu izlēmusi, ka neko pagaidām nejautāšu un nepārmetīšu. Es pagaidīšu kādu labāku brīdi.

***

2014.gada 1.jūnijā.

Sveika, Dienasgrāmatiņ. Vakar bija mana dzimšanas diena, kas pagāja visai interesanti, jo Roberts saprata, ka nevēlos ar viņu runāt un tāpēc aizgāja no visiem viesiem. Nezinu gan uz kurieni viņš devās, bet domāju, ka tā bija pareizi. Es nevēlējos savu dzimšanas dienu pavadīt klusējot un ignorējot Robertu.

Es nezinu par ko lai es domāju, ko lai daru un kā reaģēt uz visu, ko Roberts stāstija tajā video. Video viņš izskaidroja, ka viņš nav domājis man uzmākties, kaut arī tā ir licies, jo viņš bija iedzēris par daudz. Viņš ir vēlējies mani pavedināt, lai zinātu, ka būšu viņam uztcīga. Viņš video atzina, ka ir jocīgs, jo draugi viņam bija teikuši, ka pavedinot meiteni pirmo reizi, puisis viņas acīs būs īpašs un būšot uzticīga. Viņš vēlējies gulēt ar mani, jo nevēlējās mani pazaudēt. Viņam esot bijis jādodas ar vecākiem dzīvot uz Rīgu. Viņš nav vēlējies mani sāpināt un nav gribējis, lai mēs izšķirtos. Es daļēji viņu saprotu, bet viņš par pārvākšanos man neko nebija teicis. Es nesaprotu ar kuru galu viņš tajā brīdī domāja...kaut gan saprotu gan, bet kāda gan tam starpība. Viņš varēja man izskaidrot visu jau tad, kad vēlējās mani pavedināt.

Patiesību sakot, vakar redzētais video, man lika nedaudz apžēlot Robertu, jo redzēju asaras viņa acīs. Arī pats atzina, ka daudz par mums domā un bieži pat sariešoties asaras acīs, kad atcerās kopā pavadītos brīžus.

***

Ir jauna diena un man jāsāk domāt, ko es darīšu pēc izlaiduma. Es vēlos mācīties kaut ko, kas man interesē, bet mamma vēlas, lai kļūstu par ārstu, jo tie mūsdienās esot ļoti vajadzīgi. Tētis par mācībām nekad neko nav teicis, jo viņš mani saprot. Viņš zin, ka laiku es neizniekošu un mana izvēle būs MANA IZVĒLE.

Manas domas pārtrauc telefona zvans.

-Kas tad tur var zvanīt tik agri? - Nodomāju pie sevis, sniedzoties pēc telefona. - Artūrs? - Neticēju savām acīm. Artūrs ir Roberta draugs un tāpēc nebija jādomā, kāpēc viņš man zvana. Zinu, ka Artūrs necieš mani, gluži tā pat kā es viņu.

Nepacēlusi klausuli un izslēgusi telefonam skaņu, es piegāju pie datora, lai ieietu draugos un apskatītos visus vakardienas sveicējus. Viesu grāmatā 42 ieraksti, vēstules 23. Starp vēstulēm ievēroju, ka arī Artūrs ir uzrakstījis vēstuli, kas noteikti nav dzimšanas dienas sveiciens, jo vēstules tēmā bija rakstīts - Kārlij, izlasi lūdzu. Tas ir steidzami. - Es atvēru vēstuli un biju pārsteigta. Vēstu°le bija sūtīta vakar, vai, pareizāk sakot, šodien 04:52. Vēstules saturs mani šokēja. Es steidzīgi apģērbos un devos meklēt mammu.

Nākošā daļa - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Karlija-4/715641