Kad vasarā iegādājos manu pirmo nekustamo īpašumu, tas bija investīcijas projekts, kurā remontu biju plānojis pabeigt līdz ziemassvētkiem, lai ar jauno gadu tas varētu sākt sevi atpelnīt.
Aiz stūra jau lūr ziemassvētki, bet mans dzīvokļa projekts vēl aizvien ir būvniecības stadijā, un, ja turpināsies kā līdz šim, tad nezinu, kad šis projekts tiks pabeigts.
Diemžēl pasaules tendences būvniecības ritmu un cenas diktē arī Latvijā. Tā pēkšņi un šķiet no zila gaisa visas cenas šajā nozarē ir palikušas stipri dārgākas. Sākotnējā tāme nu ir teju divkāršojusies, un es nevainoju tajā būvbrigādi, ko noalgoju. Viņi dara savu darbu labi un sava servisa cenas nav pacēluši. Bet liela daļa materiālu cenas gan ir krietni uzaugušas. Kontā naudas man pietiek, bet šādās lietās man patīk kārtība, un biju šim projektam atvēlējis konkrētu ciparu, kas tagad ir jāpārskata. Bet tā vēl ir tikai daļa bēdas. Cita lieta, ka daudzi materiāli nav pieejami un jāgaida ilgāk kā parasti. Daļu santehnikas ko pasūtījām par izdevīgu cenu no ārvalstīm, gaidām jau 6 nedēļas, līdz ar to nevaram turpināt citus darbus. Un tā šis projekts raustās un neiet tik raiti kā biju cerējis. Neko darīt – pirmais dzīvoklis, pirmās problēmas. Kad beidzot dzīvoklis būs pabeigts, būs arī jāizdomā, uz kādiem nosacījumiem to vēlos izīrēt, jo katram īres variantam ir savi plusi un mīnusi. Īstermiņa nomas variants nes visvairāk naudas, bet tai pašā laikā tas prasa visvairāk laika un pūļu no menedžēšanas viedokļa.
Izīrēt studentiem ir labs variants, kā ātri atrast īrnieku. Kā arī, var viegli sekot īres cenu izmaiņām un celt īres cenu reizi gadā, ja tirgus to diktē. Bet no nostāstiem esmu dzirdējis, ka pēc studentu īres termiņa beigām, bieži dzīvoklis tiek atstāts tādā stāvoklī, ka atkal ir jātaisa remonts.
Visdrošāk ir izīrēt ilgtermiņā, bet šajā gadījumā parasti var nopelnīt vismazāk.
Ahh…. tik daudz par ko domāt, bet neviens jau neteica, ka tas būs viegli.
Viegli toties man iet ar Alisi. Septembrī mēs bijām uz mūsu sesto randiņu, kas pēc manas vasarā izstrādātās sistēmas liecināja, ka tas jau kļūst nedaudz nopietni. Mēs bijām uz kino Apollo, un pie popkorna stenda sākām pa jokam strīdēties par to, kurš popkorns labāks, sāļais vai saldais. Izrādās viņa uzskata, ka sāļais popkorns ir labāks, bet es zinu patiesību, ka saldais ir vienīgā pareizā atbilde kino apmeklējumam. Tā ķerot vienam otru uz zoba, es pa jokam izteicos: “mēs kā tāds precēts pāris te strīdamies par nesvarīgām lietām”
Alises atbilde mani ļoti nomierināja: “nē, paldies. Es drīzumā precēties netaisos”
Man ļoti patika tas attiecību statuss, kāds mums bija izveidojies. Mēs regulāri sarakstījāmies, šad tad satikāmies, un viņa vairākas reizes bija pie manis palikusi pa nakti. Bet mēs viens otram neko nebijām solījuši, un mūsu attiecību statuss nebija nodefinēts un tajā nebija ekskluzivitātes. Es turpināju flirtēt ar citām meitenēm, un ja gadījās iespēja kādam vienas nakts sakaram, es to izmantoju. Es arī nezinu, ko Alise darīja tajā laikā, kad mēs netikāmies, bet es par to nemaz negribēju domāt. Mēs labi pavadījām laiku kopā, un vairāk neko viens no otra nepieprasījām. Vismaz šajā attiecību fāzē mums vienkārši pietika ar to kas mums ir, un uz neko vairāk necerējām. Tomēr varēja just, ka biežāk tiekoties sāk veidoties arī nopietnāka saikne starp mums. Pagaidām es vēl gribēju saglabāt to nenoteikto attiecību statusu, tāpēc pārāk bieži ar viņu netikos, lai šis saldais neattiecību statuss saglabātos pēc iespējas ilgāk.
Divas nedēļas nogales pēc kārtas biju ticies ar Alisi, tāpēc pirmajā oktobra vīkendā nolēmu laiku pavadīt kā kārtīgs vecpuisis un ar Dāvi izgājām ielās patusēt. Devāmies uz Sporta ielas kvartālu, kurš pārsteidzoši, bet man šajā vasarā ļoti iepatikās savas brīvās atmosfēras un kolorītās publikas dēļ. Nevarētu teikt, ka ballīte tajā dienā kvartālā bija baigi grandiozā, bija ļoti auksts laiks, un cilvēku nebija daudz. Bet pasākums izvērtās interesants cita iemesla dēļ.
Dāvis stāvot pie bāra rindā pēc dzēriena, bija sācis koķetēt ar simpātisku meiteni. Vārds pa vārdam un viņi bija sadziedājušies, bet tad meitene ieminējās, ka viņai jāiet atpakaļ pie savas draudzenes, ar ko šeit bija ieradusies. Tā vietā lai izmantotu iespēju aizmukt, meitene Dāvi uzaicināja pievienoties viņu galdiņam. Dāvis man paziņoja, ka atradis mums meiteņu kompāniju un es tikai priecājos par tādu wingman par kādu Dāvis bija kļuvis, un devos Dāvim un jaunajai meitenei līdzi. Kad tikām pie galdiņa sekoja baigā vilšanās. Es negribu izklausīties pārāk nepieklājīgs, bet teiksim tā – Dāvja jaunā draudzene bija simpātiska meitene, bet viņas draudzene tāda nebija!
Nav jau nekur rakstīts, ka smukiem cilvēkiem tikai jādraudzējas ar citiem smukajiem, un neglītajiem jāturas kopā kā vienotam aitu baram. Un jā jā, skaistais un neglītais ir subjektīvi jēdzieni, bla, bla, bla… es to visu teorētiski saprotu, un ar prātu pieņemu, bet iekšēji tik un tā jutu manāmu pārsteigumu, ka jaunā simpātiskā Dāvja draudzene uz tusiņu sestdienas vakarā ir ieradusies ar meiteni, kas izskatās pēc poļu būvstrādnieka, kurš saģērbies sieviešu drēbēs. To visu vēl trakāk padarīja fakts, ka Linda (sauksim viņu tā, lai nebūtu jāraksta “neglītā draudzene" ) bija tērpusies diezgan provokatīvā kleitā un apsmērējusi sevi ar biezu kosmētikas kārtu. Kā teikt, tāds kārtīgs 2000. gada eiro-remonts.
Atcerējos augstskolā mācīto, ka, ja gribas kaut ko pārdot, tad viena no mārketinga stratēģijām ir izlikt piedāvājumā dažādas zemākas kvalitātes preces, un tad jūsu produkts, uz šī zemā kvalitātes preču fona, izskatās daudz iekārojamāks. Šajā metaforā Dāvja draudzene bija tā, kas sevi pasniedz potenciālajiem gribētājiem uz savas neglītās draudzenes fona. Es tiešām ceru, ka neizklausos pārāk cinisks, bet diemžēl mani šī draudzene pilnīgi nesaistīja, un pat ja izdzertu visu bāra saturu, tāpat nekas nemainītos. Bet te nu es biju iestrēdzis šajā situācijā, un man nekas cits neatlika kā pieklājīgi runāties ar Lindu, kamēr Dāvis flirtēja ar savu jauno paziņu.
Kādā brīdī meitenes piedāvāja doties prom no šās vietas uz citu klubu, kur būtu siltāks, un Dāvis uzreiz piekaita. Es sāku izdomāt kaut kādus attaisnojumus, ka man rīt agri jāceļas, bet Dāvis pateica manā vietā, ka uz vienu dzērienu jau mēs noteikti varam pievienoties. Kad meitenes aizgāja uz labierīcībām es Dāvim paziņoju, ka mani tā draudzene pilnīgi neinteresē, un labāk ejam meklēt citu kompāniju. Dāvim šī situācija šķita uzjautrinoša, un viņš smejoties atvainojās man: “piedod vecīt, ka tāda tā draudzene tev trāpījās, bet…” Bet Dāvim, šķiet, jaunā meitene bija iepatikusies tik ļoti, un viņš pierunāja mani visiem spēkiem palikt, jo viņa draudzene esot pateikusi, ka bez savas Lindas nekur nedosies, un tāpēc man viņa ir jāizklaidē, lai Dāvis var turpināt flirtu. Es iebildu, un teicu, ka mani šāds variants neinteresē, un tad Dāvis izmantoja argumentu pret ko man nebija ko likt pretī. Viņš paziņoja, ka esmu viņam parādā par to, ka neesmu izstāstījis par šo blogu un Ramonu. Man nebija ko atbildēt un es piekritu tikai ar vienu noteikumu – šo argumentu Dāvis pret mani nedrīkstēs vairs izmantot, un pēc šī vakara mēs esam kviti. Dāvis pasmējās un piekrita. Tā mēs noslēdzām vienošanos, ka šodien es sastādīšu kompāniju Lindai, kamēr Dāvis koļīs savu jauniegūto draudzeni.
Vakars bija ļoti garš, jo, lai arī es pieklājīgi un draudzīgi uzturēju sarunu ar Lindu, viņa ne vien nebija pārāk izskatīga, arī viņas personība mani īpaši nesaistīja. Viņa centās parādīt sevi gudrāku kāda patiesībā bija, runājot par to kā viņa studē medicīnu un ķircināja mani cik daudz lietas nezinu par šo tēmu. Lai gan vairākkārt apsvēru iespēju piecelties un, neko nesakot, aiziet prom, nolēmu darīt visu lai palīdzētu Dāvim un pie viena pamācīšos jaunas lietas medicīnā.
Kā beidzās mans vakars ar "neglīto" draudzeni lasi turpinājumā blogā - https://mistersx.com/kapec-skaistas-meitenes-tuse-ar-nesmukam-draudzenem/?utm_source=spoki&utm_medium=post
