Tad nu tā. Izdomāju, ka vajag uzrakstīt rakstu par to kāpēc labāk ir dzīvot laukos. Ja tev šis raksts likās saistošs, tad droši komentē un liec +. Būs arī otrā daļa.
Man tādi pavisam dziļi lauki nepatīk, kad līdz otram kaimiņam jābrien stundu-divas vairākus kilometrus. Man patīk tā, kā ir mūsu ģimenei un mūsu radiem - mums lauku mājas atrodas nelielos ciematiņos piepilsētās, te katram privātmāja un klāt ir dārzs un zemīte un katrs izpaužas kā var - kādam košumdārzs, kādam sakņudārz un siltumnīcas, citam bezgalīgs mauriņš, vēl kāds to visu veiksmīgi apvieno. Un tepat ir veikali, tuvu ir pilsēta, ja nedod Dievs kas slikts atgadās - ātrajiem vai glābējiem nebūs ilgi jābrauc, arī tas, ka apkārt cilvēki ir liels pluss - ja galīgi nav ko darīt, var aiziet pie kāda ciemos, var paklačot, var tāpat apstaigāt ciematu un palūrēt, kas notiek kaimiņiem aiz žoga, galu galā pasaukt palīgā vai talkā. Un visas tevis minētās priekšrocības arī ir, izņemot to pirmo - nesaprotu, kāds prieks apmīzt katru stūru un krūmu. Vienīgā neērtība - ka man vienreiz kaimiņš atnāca kko uzprasīt, kad es plika sauļojos, kopš tā laika tas kaimiņš dikti bieži piestaigā. Bet ko tur bēdāt, tas drīzāk kompliments - laikam jau šīm patika redzētais.