Kamolītis0

Ko es augu dienu daru?
Jautājums vietā!
Es tā lēnām un prātīgi
Šķetinu, pinu un pārpinu,
Jaucu mezglus
Kamolītī savā.
Tas ir dzeltens un pūkains.
Un es tikai tinu un tinu,
Un atrodu arvien jaunus un jaunus mezglus.
Tos jaucu un šķetinu
Un ziniet?
Atšķetinu!
Arī bez jums, lielajiem,
Mazajiem tas pa spēkam ir!
Jūs nemaz tik svarīgi neesat,
Kā gribās jums domāt.
Nu, ko, draugi!
Šķetināsim un pīsim,
Jauksim un pārpīsim
Bez viņiem, bez lielajiem
Katrs savu kamolīti!
Katrs savu dzīvīti.
Bet dažreiz, bet dažreiz….
Eh, nu jau kā pasākās jāsaka -
Tas jau ir cits stāsts!