hey, hey.
i'm back.
sorry, ka neieliku agrāk vnk laika nebija. :)
___________________________________________________________________
Sirds pukst straujāk vien apskatos viņa bildi!
Pēdējo reizi manīts 22.08 Un tomēr es viņam uzrakstīju.
-Čau! Ko dari. Sen neesi redzēts!
Vēl pēdējo reizi viņa apskata vēstuli vai nav kļūdu, jo tas būtu apkaunojoši. Viņš vēstuli izlasīja tikai nākošās diena vakarā
-Neko. Strādāju
-Kā strādājās?
-Labi
-Tu man patīc. Es tev sen jau vēlējos uzrakstīt bet nevarēju.
-Kāpēc?
-Jo.... Es nezinu. Baidījos no atbildes...
-Sūdīgi tev!
-Tas ir vis?
-Jā
-Bet man liekas ka es tevi mīlu, jo katru dienu par tevi domāju! Es nevaru bez tevis...Es atceros to vakaru atkal un atkal...
-Kādu vakaru?
-Ballē!
-Kādā ballē?
-Jaungada ballē! -
Man liekas ka sāku atcerēties..Bet tu man biji vajadzīga tad ne tagad.
-Sapratu.
Viņa pameta lapu un aizslēdza durvis. Ieslēdza mūziku...un uzvilka TO jaku tad apsēdās uz gultas. Rokās viņai bija žilete. ''Es zināju ka ta būs. Man nevajadzēja viņam rakstīt un pazemoties! Es nevaru bez tevis dzīvot! Es tevi mīlu!'' Tad viņa iegrieza sev labajā rokā tad vēlreiz un vēlreiz! ''Es tevi mīlu'' Viņa vēlreiz čukstēja un atlaidās gultā. Viņai iezvanījās telefons tā bija viņās labākā draudzene. Bet viņa vairs nevarēja pakustēties.. Un tur viņa gulēja viena.
Pie durvīm klauvēja māte...Vēlāk tikai izsaukta ātrā palīdzība.
Bet bija par vēlu.....
