Kaķa būšana
Skatījos uz savu minku, kurš saritinājies gulēja uz mana spilvena, purniņu iespiedis mīkstajās ķepiņās. Es mazo kamoliņu, kuram vēl neizdomāju vārdu, pat nedomāju traucēt. Tavu pūkainu radībiņu!
Kaut es būtu kaķis! -es nodomāju – Pag, es taču varu būt jebkas!
Es esmu veikla, lunkana un neatvairāma mīksto ķepiņu ar nadziņiem īpašniece. Cilvēki uz ielas ejot atskatās, dzīvnieku mīļi pat pakužina man zem zodiņa. Tas man ļoti, ļoti patīk! Kurš gan spētu atvairīt manu kaķēna burvību!
Saulainā dienā es guļu paēnā vai sauļojos uz palodzes. Kā jau minēju, neviens pat neiedomājas mani traucēt, ja vien es neguļu uz saimnieces naktsvijolīšu reibinošās dobes. Kā gan cilvēki iedomājas puķes audzēt nevis zemē, bet gan gaisā - uz palodzes. Kāmēr vēl varu, skrienu slēpties pieliekamajā, tur mani neviens neidomātos meklēt. Ak, mana kaķēna nezināšana! Pieliekamajā atrodas zivis pusdienām, pēc kurām saimniece jau nāk. Bet es taču uz tām pat nepaskatījos! Nu labi, tagad es uz tām skatos, bet durtiņas jau atveras.
Saimniecei acis izplešas kā baloni. Kā viņai tas izdevās! Ea arī tā mēģinu, pastiepdama galvu uz augšu. Pietrūka vēl paceltas ķepas, un es līdzinātos kaimiņu kucēnam. Bet tomēr izgāšasnās nostrādāja. Saimniece, dabūjusi acis atpakaļ ierastajā vietā, ieraudzīja, ka zivis neesmu aiztikusi, paņēma tās vienā rokā un mani – otrā. Man patīk, ka mani nēsā klēpī, bet piepiestai pie priekšauta, tas ir ļoti neērti. Es ieķeros priekšauta kabarā, un saimniece nevar mani dabūt nost. Viņa smejas un rauj mani nost, bet mana aste, brīnumainā kārtā, palika resnāka. Es pārāk aizrāvos ar brīnuma aplūkošanu, kas jau atrados uz galda un gaidīju.
Mnai neviens nedzen nost, tas ir dīvaini. Ja jau tā tomēr drīkst, tad es aizeju līdz augļu grozam, sapcīgi uzlecu uz tā un, kas par brīnumu, tajā iekrītu. Labi, ka tuvumā gadījies blenderis, pie kura pieturēties rāpjoties ārā. Es jau ar ķepiņam apķēru vāciņu, kad grozs sakusta, ķepiņas pēc drošsirdīgas turēšanās izslīd no tvēriena un blendera saturs izlīst. Pārsteigtā saimniece sašutumā paceļ groziņu ar mani un tikai tad saprot, kas ir vainīgs. No groziņa es veikli pārlecu uz tuvējo plauktu un nogāžu sveci, kurai seko nākamā. Es tikai skrienu tāla un laicīgi piebremzēju, bet ķepas neklausa, un es ielidoju atvērtā skapītī pie pretējās sienas.
Cik neveikli! Es iekritu saimnieka zelta kausā tā, ka mana aste vien palika redzama, kas, manuprāt, vairs nav tik uzpūtusies. Kas viņai bija lēcies?
Nu būs tracis. Mans brālītis pagājušo nedēļ spēlējās ar vāzi, ko veiksmīgi uzveica, bet par to viņu kādam atdeva. Saimniece, mani izķeksēja. Es atvēru samiegtās actiņas, lai drosmīgi noskatītos šausmas un pieglaudu austiņas, kā to bija darījis agrāk pieminētais kaimiņu kucēns, kuru es parasti novēroju no žoga visaugstākā dēļa.
Saimniece mani sabužināja un stipri samīļoja, ka man pat ausis uzslējās stāvus. Kas tad nu! Laikam atkal noztrādāja muļķīgā rīcība. Vajadzēs to izmēģināt vēl kādu reizi.
No otras puses: posts nemaz nebija tik lielāks kā saimnieka rakumi dārzā. Labi, ka atcerējos! Es izlecu no saimnieces tvēriena un nesos uz durvju pusi tepat aiz stūra, bet atkal nenobremzēju laikā. Tas jau sāk kļūt par ieradumu. Dzirdot saimnieces smieklus es nokaunējusies eju ārā, lai turpinātu grauzt vakardien atrasto vadu uz jumta, kas pat ir servēts uz liela šķīvja. Kā man patīk rāpties uz jumta! No turienes viss tik labi pārredzams!
Bet manu uzmanību piesaista zālē rāpojošais objekts. Tas saraujas un apveļas tā, ka es tam pat galvu neredzu. Es arī saritinos kamoliņa un ar spiega cienīcu kūleni uzbrūku brūnajam kamolam. Au! Atrāvusi ķepu un aizlēkusi drošā attālumā, vēroju, kā no asā kamola parādās purniņš. Nu, ja es nevaru spēlēties ar nedraudzīgo radījumu, tad vismaz varu to atdarināt.
Tā es sāku vāļaties un staipīties mīkstajā zālē. Tā ir tik mīksta, ka man tajā iegrimst ķepa, un es noripoju no kalniņa, iekrītot saimniecei tieši rokās…
Re, kā! Man mincis man tiko noripoja no spilvena tieši man rokās un ar vēso purniņu pabakstīja man seju. Uz vēdera guļot, ar rokās atbasltītu galvu, es visu laiku sapņoju par savu mincīti. Vai tik viņš vakar nebija izlējis kokteili no blendera un apgāzis tēta trofeju?
=^.^=
