Hey , Lasītāji kukū kur jūs esat ? Eju meklēt:D Bet nopietni , man ir trūkums pēc lasītājiem:( Es centos un uzrakstīju šo nodaļu mega daudz garāku , novērtējiet lūdzu . :)
Biju iegrimusi dziļās domās par mazo kaķēnu , kas mani tik ļoti pārsteidza .
Emīlija : Čau Mart! - Viņa lielīgi noteica , savā mazajā balstiņā , tas arī uzreiz mani atgrieza no domām , realitātē .
Justins : Mums ir maziņš kaķēns ! - Justins tikpat lielīgi sacīja , kā Emīlija .
Es : Čau , čau , - jā Es redzu , tas ir jauki , viņš tiešām izskatās tik mīļš , īsts pūkainītis , jums laikam iet ar viņu jautri , tikai nepārmokiet viņu , starpcitu kur jūs abi viņu dabūjāt?
Emīlija : Nepārmocīsim !
Justins : Mēs viņu dabūjām no Tēta un Mammas!
Es : Ak tā! Un kā tad viņu sauc?
- Rozalīna! - Abi iesaucās .
Es : Elegants vārds , nu skaidrs , uz tikšanos ! - Es neparasti noteicu un izgāju ārā pa durvīm .
Mazais kaķēnais mani tiešām pārsteidza , bet vēl jo vairāk mani pārsteidza tas , ka mamma un tētis , to paši ir sagādājuši .
Mazliet apdomājusies , tālāk devos pa kāpnēm lejā uz virtuves pusi , jo man gribējās normāli pabrokastot , līdz šim kā piecēlusies vēl nebiju neko ēdusi .
Aizgāju līdz virtuvei , uztaisīju ko ēdamu , kad biju paēdusi un padzērusi karstu tēju , tad tālāk devos uz viesistabu , kur sastapu mammu un tēti , viņi abi kopā sedēja dīvānā un skatijās televizoru , ieraudzīdami mani viņi abi sacīja man : Labrīt!
Es : Labrīt! - Es atteicu .
Es piegāju pie viņiem un apsēdos viņiem starp vidu , un cieši apskāvu viņus , jo Es to tik ilgi nebiju darījusi , viņi protams atbildēja un apskāva arī Mani .
Tētis : Oho , No Kā tad šādas pēkšņas maiguma izspausmes?
Es : Vēlējos , vienkārši tā ļoti ilgi nebiju darījusi , nezinu no kā , varbūt pašas no sevis , uzradās .
Mamma : Tas ir mīļi un patikāmi , Tu to varētu darīt daudz biežāk , Mēs tevi mīlam !
Tētis : Jā mīlam un pat ļoti .
Es : Es arī Jūs ļoti mīlu .
Es jutu , ka šis brīdis bija viens no maniem mīļākajiem , jaukākajiem brīžiem , un tieši pašlaik tas norisinājās .
Šī diena iesākās brīnišķīgi , fantastiski , jauks - Vienkārši vārdiem neaprakstāms .
Kad mēs visi trīs bijām samīļojušies , apskāvušies, un ļāvušies vājuma brīdim , tad mamma ieminējās : Vai tad šodien ar draugiem , tev nav nekas sarunāts?
Man pēkšņi atmiņā atausa vakardienas sarunātais - Izklaides ar draugiem un viss pārējais , un it kā tas viss norisināsies šodien .
Es : Ak , ammu , ir gan , Es pavisam gandrīz vai aizmirsu , paldies , ka atgādināji , tikai cikos? - Neviļus atcerējos , ka mēs nemaz nesarunājām cikos konkrēti tiksimies!
Mamma: Nu redz cik jauki !
Es pie sevis nodomāju , ka pēc šīs sarunas, tūdaļ pazvanīšu Luīzei.
Es : Mammu , tēti , kas tas par kaķēnu - ,,Rozalīna``?
Mamma: Mēs viņu uzdāvinājām Emīlija un Justinam .
Tētis : Lai jau mazie priecājās , un kad mājās kāda maza dvēselīte , arī tas ir labi .
Es: Es arī gribu kādu dzivnieciņu! - Es pie sevis nodomāju , un savas domas izteicu skaļi .
Mamma ar tēti neko neatbildēja , tikai piemiedza ar aci ,un uzsmaidīja , viens otram.
Es attapos , ka nezinu nemaz cik ir pulkstens , tāpēc es paskatijos pulkstenī un secināju , ka vēl ir tikai 11:00 no rīta , vēl laiks ir daudz , jo vēl ir visa diena priekšā.
Atvadijos no saviem vecākiem , un gāju uzreiz uz savu istabu lai pazvanītu Luīzei , un sarunātu cikos mēs varam visi tikties .
Tiklīdz nonācu savā istabā ,tūdaļ paņēmu savu telefonu ,,Iphone5`` , un zvanīju Luīzei .
Luīze : Jā?
Es :Čau , te es Marta!
Luīze : Čau!
Es :Mēs vakar nesarunājām , cikos tad īsti tiekamies?
Luīze : Ak pareizi , nu pēc kādas pusstundas varētu , starpcitu Jānis arī ir pie manis .
Es : Labi , satiksimies pie manas mājas , un kāpēc Jānis , ir pie tevis?
Luīze : Nu tikai nepaliec greisirdīga , esi realiste - Mart! viņš vienkārši atnāca pie Edgara .
Es : Labi jau labi ! - Mazliet nokavnējusies sacīju .
Luīze : Labi , tad tiekamies!
Es : Labi .
Tā arī mūsu telefona saruna , beidzās.
- Pēc 3O minūtēm .
Bija pagājušas jau 3O minūtes , jeb pusstunda .
Es biju sataisījusies un gatava visām izklaidēm kopā ar draugiem .
Izgāju ārā , pa savas mājas durvīm , un ārpusi mani jau gaidīja draugi , mēs visi sasveicinājāmies un pat arī apskāvāmies . - Mēs diezgan ilgu laicņu visi nebijām apskāvušies viens ar otru .
Luīze : Ko šodien darīsim?
- Izklaidēsimies! - Mēs visi atteicām .
Luīze : Tieši tā uz priekšu , izklaidēsimies .
- Jā . - Mēs atteicām .
Es : Brauksim uz Jelgavu! Jums ir kāda nauda?
Jānis : Ir! - Viņš gari novilka .
Edgars : Nu - jā -ā !
Luīze : Nu autobusam jau pietieks .
Man tētis ar mammu kopā bija iedēvuši 3OO Euro , ko es varēju tērēt , par to gan nav jābrīnās , jo maniem abiem vecākiem ir ļoti labs darbs , nodrošināts .
Draugi diezgan dīvaini atbildēja uz maniem jautājumiem par naudu , tapēc es nolēmu , ka visu sponsorēšu ( izmaksāšu) Es .
Es : Es izmaksāšu , un nedrīkst atteikties .
Jutu , ka viņiem ir neerti tāpēc turpināju:Es taču arī varu kādreiz izmaksāt .
Vari jau vari - Draugi atteica , un kļuva žirktāki .
Mēs aizgājām uz pieturu , sagaidijām autobusu , Es visiem draugiem izmaksāju autobusa biļeti līdz Jelgavai .
Mēs jau bijām ceļā uz Jelgavu , un man bija vienalga tas , ka no Rīgas līdz Jelgavai , pēc manām domām ir diezgan tālu jābrauc .
Es pacentos un uzrakstīju ļoti garu .
Tāpēc ceru , ka jūs to novērtēsiet un būs daudz + . : )
Man taču taisnība?...