Kādu ļaunumu cilvēkam nodara mobilais telefons?15

Mobilo sakaru nodrošināšanai tiek izmantoti radioviļņi – nejonizētā starojuma veids, kuru izstaro gan pats mobilais telefons, gan bāzes stacijas, kas nosaka mobilo sakaru tīkla darbību. Katra bāzes stacija (šobrīd Latvijā vairāk par 500) ir raidīšanas un uztveršanas punkts ar nelielu jaudu, ar kuru, izmantojot radioviļņus, “kontaktējas” abonenta aparāts. Jo tuvāk abonentam atradīsies bāzes stacija, jo ātrāk notiks savienojums un saruna būs kvalitatīvāka. Lielāks antenu augstums nodrošina stacijai lielāku darbības zonu, tādēļ visbiežāk radiotorņi atrodas 50-70 m augstumā. Bāzes staciju izstarotie radioviļņi pārklāj kādu noteiktu platību, šo laukumu sauc par pārklājumu, kura izmēri var būt dažādi- no 100 m pilsētās līdz 10-15 km laukos.

Mobilais telefonsizstaro radioviļņus arī tad, kad nenotiek zvanīšana un saruna, tādējādi mobilo sakaru tīkls “zin”, kur Jūs esat, kad pienāk Jums adresēts zvans. Telefona aparātā atrodas uztvērējs, kurš uztver signālus, kuri nāk no bāzes stacijas. Šādi bāzes stacija pārbauda, vai abonenta mobilais telefons darbojas optimālā režīmā.

Starojums, kurš rodas ap mobilo telefonu ir neliels – ar šādu starojuma līmeni mēs sastopamies arī ikdienā – tāds veidojas ap televizoru vai mikroviļņu krāsnī. Vienīgā atšķirība ir atttālums. Mēs nekad neskatāmies televizoru 5 vai 10 cm attālumā no ekrāna, un mūsu ķermeņa daļas nenokļūst ieslēgtā mikroviļņu krāsnī. Savukārt, lai izmantotu mobilo telefonu sarunām, mēs esam spiesti to pielikt pie auss. Tātad jau minētā tuvā elektromagnētiskā lauka ietekmei tiek pakļauti tādi orgāni kā smadzenes, auss, dzirdes nervs, siekalu dziedzeri. Ja tiek izmantota hands-free sistēma, telefona aparāts visbiežāk tiek nēsāts pie jostas, tātad tuvā lauka ietekmei tiek pakļauts iegurnis un iegurņa orgāni.

Lai gan bezvadu telefonu antenu izstarotais elektromagnētiskais lauks radioviļņu diapazonā nespēj izraisīt tiešus DNS bojājumus, tomēr sarunas laikā dažādas galvas daļas absorbē šo enerģiju, kā rezultātā tiek izsaukta audu uzsilšanas reakcija, kas ir tieši proporcionāla sarunas ilgumam. Bez tam mikroviļņi spēj paaugstināt arī galvas smadzeņu barjeras caurlaidību, tādējādi smadzeņu audos vieglāk nokļūst dažādas vielas (asins plazmas olbaltumvielas, medikamenti). Ja galvas smadzeņu barjerai cauri izkļūst asins plazmas olbaltumvielas, tad var sākties dažādi autoimūni procesi, tiek bojātas nervu šūnas, kas var novest pie demences, priekšlaicīgas novecošanas.

Ilgstoša, aktīva mobilā telefona lietošana var izraisīt dažādas nespecifiskas un nepatīkamas izjūtas, piemēram, dedzinošu sajūtu deniņu rajonā, pakausī, rajonā ap ausi, vaigu ādā. Šīs sūdzības bieži parādās dažas minūtes pēc sarunas uzsākšanas un var ilgt pat vairākas stundas. Novērotas arī sūdzības par līdzīga rakstura izjūtām jostas rajonā – vietā, kur piestiprināts mobilais telefons, ja tiek lietota hand-free sistēma

Jāatzīmē, ka dažos pētījumos pierādīta arī atmiņas pasliktināšanās, biežas galvassāpes, samazināta koncentrēšanās spēja, paaugstināts nogurums.Visas šīs sūdzības galvenokārt saistāmas ar audu uzsilšanu, ko izraisījis mobilā telefona radītais elektromagnētiskais starojums. Jāatzīst gan, ka atmiņas pasliktināšanos, nogurumu, samazinātu koncentrēšanās spēju un galvassāpes var skaidrot arī ar citu faktu – ja mobilo telefonu izmanto darba vajadzībām, tad cilvēks arī ārpus darba laika ir viegli sasniedzams, tādājādi viņam bieži nākas risināt ar darbu saistītās problēmas ārpus darba laika, kas patiesībā neļauj pilnvērtīgi atpūsties.

Es nezinu, vai man tas ir vienīgajam, bet man pirm telefonu nopirka 8 gadu vecumā. Skolā viss bija labi, daudzi klasesbiedru telefona numuri, tad es atcerējos daudzus klasesbiedru numurus. Šobrīd es telefona numurus atceros tikai diviem cilvēkiem. Tie ir mana mamma un tētis.

Es ceru, ka jums bija interesanti palasīt un iemācījāties kaut ko jaunu.