[Pateicos par mīnusiem, kādu laiku vēl varat turpināt tos likt, jo stāstu rakstīšu sīkumaini,līdz notiks kas tāds, kas varbūt interesēs heiteriem. Un liels paldies tiem, kuriem patīk! 
]
Jaunumi.
-Tēt, mamm, esmu mājās! Marta var pie mums palikt? Atkal tēvs uzdarbojas.
-Čau, čau Martiņ! Protams, ziediņ! – tētis priecīgs piemiedzot man ar aci teica.
-Sveika, Martuc! Ko tēvs atkal pastrādājis? – arī mamma izskatījas līksma
-Sveiki! – Marta pasmaidīdama atņēma, - Ko gan viņš var sastrādāt? Piedzerties vien zin! – Marta pikti teica.
-Droši paliec pie mums. Marga šovakar nebūšot, paliek pie drauga. Dzersiet kakao? – tēvs laipni jautāja
-Kas ir Marga?
-Par to vēlāk parunāsim. Jā, tēt, dzersim – ieteicams ar pienu.
-Noģērb apavus un nāc droši tālāk. – mamma skubināja Martu
Pēc tā kā mamma un tētis ir tādi līksmi, es secināju, ka viņu attiecībās atkal viss kārtībā. Tas manī arī radīja tādu kā līksmi un es jutos mundrāka. Mēs ar tētis saskatījāmies un viņš smaidot piemiedza ar aci, tā bija kā zīme, ka viņš ar mammu atkal ir laimīgs.
-Klau, mēs ar Martu paņemsim kakao un iesim uz manu istabu – parunāties.
-Labi dāmas, lūdzu te būs jūsu pasūtītie dzērieni – tētis bija tik laimīgs.
Abas paņēmām dzērienus un devāmies augšā. Marta iekārtojās manā mīkstajā atpūtas krēslā, paņēma manu violeto pledu un saritinājās tajā. Es ielīdu gultā paņēmu otro, zilgano pledu un saritinājos gultas stūrī aizliekot aiz muguras mīkstu spilvenu.
-Mm, tavs tētis ir meistars kakao gatavošanā, - Marta nogaršojot dzērienu, paslavēja.
-Jāāā, tāds viņš ir! – pasmaidot atbildēju – Tu vari turpināt stāstīt. Paliki pie tā, ka piekodināji Gustam gulēt uz dīvāna..
-Paldies, ka atgādināji! Nu tātad.. viņš viltīgi pasmaidot piekrita. Kad visi bija aizgājuši un mēs bijām palikuši tikai divatā, Gusts man palīdzēja mazliet piekārtot istabu, kura izskatījās drausmīgi. Kad pieliecos, lai paceltu pudeli, Gusts man iepliķēja pa dibenu. Es protams strauji piecēlos, paskatījos uz viņu un nosarku. Viņš mani sev pierāva klāt un kaislīgi skūpstīja. Viņš mani glāstīja tik maigi...
-Labi, labi.. vai varētu bez detaļām? Stāsti lielākos vilcienos.
-Nu labi, mēs mīlējāmies! Vakarā un no rīta. Līdz viņš no rīta pateica: „Kaut mana draudzene saņemtu drosmi kam tik brīnišķīgam!” Es nesaprašanā raudzījos viņā. Viņš izbrīnīts paskatījas uz mani un saprata, ka ir izmuldējies. Iedomājies viņš mīlējās ar mani un noteikti domāja par to kuci!
-Tādi tie puiši ir! – es mazliet satraukta atbildēju, jo man taču būs jāpastāsta patiesība par Gusta draudzeni
-Kā tu zini kādi viņi ir? Tev taču nekad nav bijis puisis! – Marta caur asarām kliedza uz mani
-Nu nomierinies, stāsti tālāk, tu viņu padzini? – es domīgi teicu
-Un kā tu domā? Loģiski, ka padzinu! Kaut arī viņš man lūdzās, ka ir pārteicies. Kā var pārteikties tik sapņaini?
-Jā.. vai tev kaut kas bija arī ar Rinaldu?
-Nē, tikai mazliet paskūpstījāmies.
Es aiz dusmām kļuvu sarkana, Marta taču ir kaut kāda palaistuve. Te ar vienu bučojas, te ar otru. Un Rinalds... fui, viņš iepriekš bija ar Martu skūpstījies un nākošajā dienā ar mani. Pretīgi!
-Skaisti! Varbūt vēl ar kādu no vienpadsmit puišiem bučojies?
-Nē! Kāpēc tu to tik sarkastiski pateici!?
-Mart, mēs jau deviņus gadus esam labākās draudzenes! Bet nu tevi par tādu ir grūti uzskatīt. Tu zināji, ka man patīk Rinalds un, ka es viņu gribētu sev blakus, bet nē.. tu ar viņu vēl skūpstījies. Tu mani gandrīz vai padzini no savas ballītes, tikai tāpēc, ka biji „nogribējusies”, kā tāds dzīvnieks. Es nezinu... mēs nevaram būt labākās draudzenes.
-Piedod, piedod, piedod.. tas neatkārtosies! Mums ir jāpaliek labākajām draudzenēm, ar kuru tad mēs vēl varētu tik atklāti izrunāties, ja ne viena ar otru..
-Jā, un ikreizi, kad tev vajadzēs apmierināt vīrieša trūkumu organismā, tu mani pasūtīsi? Nē, paldies! Un vispār mēs strīdamies kā tādas pirmklasnieces, kurām nebūtu neviena cita drauga.
-Lūdzu, dod man vēl vienu iespēju!
-Labi, es došu, bet man tev ir kas jāpastāsta.. pēc tā tu negribēsi būt mana draudzene.
-Es vienmēr būšu tev blakus!
-Es zinu, kas ir Gusta draudzene! Viņa dzīvo pie mums un ir mana pusmāsa! Iespējams tev viņu nāksies satikt
Marta atpleta muti nesprašanā. Es redzēju, ka viņa līst asaras, tikai nezinu kāpēc – aiz niknuma vai pārdzīvojumiem.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kadas-meitenes-stasts-12/637084">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kadas-meitenes-stasts-12/637084
