Eliots jau mani gaidīja pie savas mājas durvīm.
-Piedod-aizelsusies atvainojos un viņš paņēma manu somu.Tālākās stunda aizgāja manā izglītošanā un sev par brīnumu es arī kaut ko sapratu.
-Tu taču paliksi uz vakariņām?-Eliota mamma mani mīļi uzlūkoja ,kad jau taisījos iet prom.
-Tev nekas cits neatliks-Eliots pie auss nočukstēja un es mīļi uzsmaidīju viņa mammai-Ar lielāko prieku-
Vakariņas bija burvīgas un es Eliota mammai pajautāju recepti.Pēc vakariņām pulkstenis jau rādīja pus desmit un man tiešām bija jāiet.Puisis mani pavadīja līdz lievenim ,jo tālāk es viņam neļāvu nākt.Mājās gāju uz priecīgas nots.Beidzot tikusi mājās atspiedos pret durvīm un nopūtos.Novilku virs drēbes un apavus.Somu nometu tur pat un sapratu ,ka kaut kas nav tā.Ieejot istabā man pavērās šausminošs skats.Uz grīdas ceļus piespiedis cieši klāt sēdēja Džošs.Viņš kaut ko murmināja un viņa krekls bija noklātas asinīm.Rokās viņam bija pistole un es pieķēros sienai lai nenokristu.Ieraugot viņu šādu likās,ka es esmu par viņu vecāka.Ieraudzījis mani viņš notupās man pie kājām un atkal kaut ko murmināja.Pieliecos pie viņa un saņēmu viņa seju plaukstās-Ko tu esi izdarījis?-
-Es tā negribēju-Džošs kaut ko murmināja un es neko nevarēju saprast.Sapurināju viņu un prasīju vēlreiz-Džošs,ko tu izdarīji?!-
-Es jau neko neizdarīju-Džošs runāja it kā cīnoties ar sevi.Izbraucu roku caur matiem un cieši ielūkojos viņa acīs-Ko pie velna tu izdarīji?!-
-Laikam nogalināju cilvēku-viņš klusi nomurmināja un saķēra galvu.Paslēpu seju plauktās lai apdomātu ko darīt.Šai brīdī es biju puiša vienīgais glābiņš.
-Mani ieliks cietumā-viņš atkal sāka murmināt un nācās rīkoties.Pistoli satinu vienā savā jakā un nobāzu kumodes tālākajā stūrī.
-Kur tu viņu novāci?-sapratu,ka šis darbs būs jāpaveic man.
-Aiz vecā pasta-Džošs trīcēja un lūkojās vienā punktā.Uzvilku melno sporta tērpu un paņēmu melnos cimdus.
-Gaidi mani-klusi nočukstēju un apskāvu viņu.Džošs mani nelaida vaļā it kā baidoties ,ka neatgriezīšos.Ar mokām viņu atlaidu un devos uz durvju pusi.Pēdējo reizi uzmetu skatu viņam un devos prom.Katram gadījumam aizslēdzu durvis.Uz ielas nebija daudz cilvēku, tā tad labāk man.Beidzot nonākusi aiz kinoteātra atradu puisi.Viņam varēja būt kādi divdesmit divi.Puisim bija vairākas šautas brūces un pēdējā laikam bija deniņos.
-Džošs, ko tu esi sastrādājis-turējos lai nesāktu raudāt un sāku meklēt lāpstu.Tai te bija jābūt, jo bērnībā mēs spēlējām "Apslēptās mantas meklēšanu".Beidzot atradu lāpstu un desmitiem reižu apsvēru iespēju aizbēgt.Tomēr man tas bija jānodara un miers, ko esmu sākusi to pabeigšu.Rokot to nolādēto bedri , vairākas reizes apraudājos.Iegrūdu puisi bedrē un aizraku bedri ciet.Tagad mums būs kopīgs noslēpums....
