Pilsētas stacijā bagāžas ratiņu stūmēji slēpās tuvējās durvju ailēs, kamēr vējš plosīja ienakošā vilciena atstātos tvaika mutuļus. Vilcienam apstājoties pie pirmās klases vagoniem sāka pulcēties pirmie, veiklākie un varbūt izsalkušākie izsūtāmie, puišeļi, kas iznēsāja avīzes, un pāris vīru kas cerēja uz dāmu smaidiem, kad pasniedza tām roku brīdī kad tās kāpa lejup pa stāvajām trepītēm. Pie otrās klases vagoniem burzma bija mazāka, taču pietiekama, lai no vilciena izkāpjošie nevarētu redzēt jaunu slaida un gara auguma puisi, kurš stāvēja netalu no šīm durvīm nepacietīgi mīņājoties vējā un ik pa laikam bažīgi uzmetot skatienu sarkanajām rozēm, kas viņa rokās pamazām pārklājās ar smalku ledus kristāliņu kārtu. Kad burzma samazinājās viņa nepacietība šķita tikai augusi un viņa sejā sāka parādīties arī šaubas. Vagonos jau staigāja uzraugi kas izdzēsa gaismas kuras bija atstātas kupejās. Viens pēc otra aizvērās vagona logi kuros skatījās jaunais puisis. Viens no bagāžas krāvējiem piebikstīja vecīgajam darba kolēgim.
-paskat, neatbrauca gan. Bet uz rozēm viņš tak būs izmetis veselu kaudzi naudas. Mes tur būtu pāris kausus alus ierāvuši šovakar bet tagad naudiņa tutū...
- nu nu, nerunā, neskaiti naudu svešā makā. Paies laiks pieradīsi. Viņas bieži neatbrauc. Ne jau pirmo redzu kam rozes pēc tam jāatstāj uz soliņa vai miskastē. Brāl es te strādaju sen.
-nu bet posts tomēr. Es jau neko, skaidrs ka puikam būtu nācis par labu ja viņai atbraucot šis tas rozes viņai iešķiebtu.
-aha...
Sarunu biedrs nelikās ieinteresēts. Sabāzis rokas kabatās viņš vēroja vagonus no kuriem vēl ik pa brīdim izkāpa kāds ceļotajs. Tomēr krāvējs mierā vēl nevareja likties
-domā smuka meitene?
-ko?
-nu, domā smuka meitene? Es ta domāju ka vajadzētu būt. Rozes un tā... un puika ar neizskatās no tiem kas ar rozēm rokā skrien pakaļ jebkurai
- eh, tev tik pateikt smuka nesmuka vai kāda vēl. Labāk skaties kur kāds kam bagāža ir, es šodien gribu iedzert kādu kausu bet Mahonnijs uz parāda nedos. Šodien ne. Šim bizness iet labi šitajās aukstajās dienās. Bet man salst rokas.
- uzvelc tak cimdus
-cimdus te uzvilkt. Man caur cimdiem rokas salst kā ūdenī iebaztas. Par daudz slapjš te gaiss. Nav kā šiem metropolē, zin, šiem nelaiž metropoles stacijā nevienu tvaika lokomotīvi. Visas tās jaunās , kā viņu tur, dīzela?
- Dīžeļa?
-laikam. Kas tas par vardu velns zina. Bet ejot uz priekšu kā sazin kas. Vecās tvaika dāmītes drīz varēšot nažos un karotēs pārkalt.
-Lai vispirms viņas noiet gadiņus trīs tad runāsim. Neticu ka šitas vairs nekursēs. Parēķini, es tak biju mazs puišelies vēl kad šīs jau gāja.
-pag brāl, laikam man šodien būs alus! No vagona iepretim puisim, kurš rozes jau bija nedaudz sagumzījis un mīņājās uz vietas lai sasildītu kajas kas bija ietērptas plānos ādas zabakos, kontrolieris palīdzēja izkapt kādai dāmai.
- O, re kur arī būs mums darbiņš. Tāda dama tak bagāžu pati nenēsās.
- Puisis ar rozēm laikam tomēr nav gaidījis velti. Smuka gan meiča.
Nokāpusi uz perona dāma nolaida kapuci kas piesedza viņas seju no Stacijas vēja un tvaiku mutuļiem. Uz pakauša viņas mati bija skārtoti tumšā mezglā un viņas sejā bija smaids kad viņa ieraudzīja puisi kurš jau steidzās viņai pretī.
- Vēl tik pasaki ka rozēs nauda velti izmesta ...
Krāvējs norūca vērojot kā meitene apkampās ar puisi kurš viņu cieži apkampis smaidīja tik plaši ka likas vel drusku un viņš sāks apgaismot peronu.
- Tu mazak runā, pieslēdzies, stum šurp ratiņus Abi bagāžas krāvēji piesteidzās pārim. Meitene šķiet nepieradusi pie apkalpošanas nekādi nevarēja aprast ar domu ka viņas bagāžu pārvietos abi vīri stacijas uniformās. Tomer jaunais puisi kuru neapšaubāmi iepriecināja fakts ka viņš nav palicis uz perona viens ar rozem rokā iespieda krāvējiem rokā pāris naudaszīmes un norādīja adresi kurā nogādāt meitenes bagāžu.
